Guna Zeltiņa, kuru Šekspīrs interesē visos viņa būtības aspektos, atzīst, ka versiju par rakstnieka izcelsmi un autorību ir daudz, taču nevienai no tām nav pietiekamu pierādījumu. Pētot tā laika skolu izglītības un gramatikas programmas, viņa secinājusi, ka joprojām ticams, ka slavenais dramaturgs bijis vienkāršs lauku cilvēks no Stratfordas.
Stāstot par Šekspīra lugu iestudējumiem Baltijas valstu teātros, zinātniece norāda, ka pirmā Baltijā uzvestā luga bijusi “Venēcijas tirgonis”, kas pirmizrādi piedzīvojusi 1884.gadā Jelgavā, tikai vēlāk sekojuši uzvedumi Igaunijas un Lietuvas teritorijās.
Šobrīd Šekspīra lugas teātros tiek iestudētas gan klasiskos uzvedumos, gan krāšņās un pārdrošās interpretācijās. Pēc ilgiem eksperimentiem un variācijām parādījusies tendence iestudēt arī autentiskus tekstus pilnā apjomā.
Īpašu interesi Zeltiņai raisa latviešu teātra režisoru jaunā paaudze, kas uzdrošinās apspēlēt vien kādu atsevišķu tēmu no pazīstamajiem daiļdarbiem. Šādu pieeju teātra pētniece atzīst par godīgāku, nekā mēģinājumu uzvest lugu, kuras grandiozitāte jaunajiem režisoriem vēl nav pa spēkam.
Gunas Zeltiņas pētījums „Šekspīrs. Ar Baltijas akcentu” grāmatā nāks klajā šī gada rudenī.
Kā iepriekš vēstīts, 23. aprīlī pasaule svin izcilā angļu renesanses dramaturga un dzejnieka Viljama Šekspīra 450. dzimšanas dienu. Arī Rīgā paredzēta plaša Šekspīra jubilejas gada pasākumu programma, kuras centrālais notikums ir Šekspīra festivāls.
