Baltijas Asamblejas iedibināto balvu literatūras nozarē deviņas reizes saņēmuši Lietuvas, astoņas reizes Igaunijas un deviņas reizes Latvijas literāti – viņu vidū tādi autori kā Knuts Skujenieks, Gundega Repše, Nora Ikstena un Māris Bērziņš. Laureāti saņem statueti, ziedus un 5000 eiro naudas balvu. Taču tieši kaimiņu darbu tulkošana un popularizēšana ir balvas svarīgākā misija, un ar Rakstnieku savienības neatlaidību tagad tiek īstenota. Sērijā “Jaunā klasika” klajā nāk igauņu dzejnieces Enes Mihkelsones 2010. gadā apbalvotais krājums “Tornis”, igauņu dramaturga Jāna Tetes lugas grāmatā “Tilts”, kas balvu saņēma 2002. gadā un lietuviešu dzejnieka Marcēlija Martinaiša dzejoļu krājums “K.B. aizdomās turamais un citi dzejoļi”, kas apbalvots 2007. gadā.
Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze atzina: “Mēs nevaram mūžīgi stāvēt Baltijas ceļā, sadevušies rokās no Tallinas līdz Viļņai, bet to stiprību un draudzību varam uzturēt šādā veidā, strādājot kultūrā, izdodot grāmatas, kas vienmēr ir stāsts par mūsu problēmām, mūsu domām, ilgām, un tās sasaucās ar kaimiņiem.”
Finansējumu caur Kultūras ministriju izdevies atrast vasarā, un pirmās grāmatas izdot ātrāk nekā kaimiņiem. “Viņi arī ļoti gaidīja šīs sērijas iznākšanu Latvijā, tad viņiem atkal būs iespēja iet pie saviem kultūras ministriem un teikt, redz, latvieši to ir izdarījuši – mums arī vajag!” pauda Jundze.
Vienotu sērijas vizuālo tēlu veidojis grāmatu dizaineris Aleksejs Muraško. Viņš skaidroja: “Grāmata ir kaut kāds sakausējums starp klasiku, tradicionālo grāmatu un laikmetīgu, modernu piegājienu. Izskatā ļoti mūsdienīgi tieši vāka ziņā, bet salikuma ziņā ļoti klasiska.
Katrai grāmatai ir savs tēls, kurš saistīts ar saturu un ar nosaukumu.
Es sāku ar “Torni”, un tā bija pirmā grāmata, pirmais tēls, un šis taisnstūris bija pamats visam pārējam, es domāju tieši metaforiskā ziņā.” Līdzīgais grāmatu dizains tiks saglabāts arī “Jaunās klasikas” turpinājumā.
“Te nav arī Formulas 1 sacensības, kurš ātrāk tiks pie finiša, šobrīd situācija tāda, ka strādāsim pie darbiem, kuri jau tikuši apbalvoti, un tulkosim tos, un skatīsimies paralēli arī šī brīža laureātus.
Skaidrs ir, ka ideja ir tāda, ka izdot visas grāmatas, un tad galu galā nonākt pie situācijas, ka šogad, piemēram, apbalvo igauni, tad mēs meklējam tulkotāju, viņš iztulko, un mums iznāk grāmata,” atklāja Rakstnieku savienības priekšsēdētājs.
Tas, ka Baltijai jāturas kopā grāmatniecības starptautiskajā pasaulē, pierādījies ne reizi vien, bet savstarpējie darbu tulkojumi paaugstinātu Baltijas Asamblejas balvas pievienoto vērtību.
“Tā ir tāda Baltijas Nobela prēmija. Nu, lielāka apbalvojuma nav, un līdz ar to, ja cilvēks ir saņēmis, viņš ir vērtīgs autors, tātad viņu ir vērts parādīt ne tikai Baltijā, bet arī pasaulē.
Tādam vajadzētu būt šim vēstījumam,” paskaidroja Jundze.
