Anatolijs Gorbunovs bija Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (1990—1993) un Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs (1993—1995). Apjomīgās grāmatas autore Karina Pētersone ar Gorbunovu kopā nostrādāja astoņus gadus, viņa bija Gorbunova palīdze. Grāmata veidota dokumentāla un aptver 50 gadu laika posmu.
Ir saistoši vērot politisko notikumu attīstību, kas norisinājās mūsu acu priekšā, piekrita Karina Pētersone: “Kaut vai par barikāžu laiku. Tas, ka Augstākās Padomes deputāti visu laiku atradās uz vietas, nepārtraukti notika koordinēšana, menedžments, plenārsēdes, ja kādi izšķiroši lēmumi būtu jāpieņem. Tas, ka Anatolijs Gorbunovs, būdams Augstākās Padomes vadītājs, viņš visu laiku uzturēja dialogu pilnīgi ar visiem.” Pētersone, galvenokārt balstījusies uz to, ko pati bija dzirdējusi un fiksējusi, kā arī paļāvusies uz pētniecību: “Fantastisks avots ir plenārsēžu stenogrammas, tur var atrast brīnišķīgas lietas. 1991. gada janvāra un augusta notikumu hronika ir fiksēta divās grāmatās, kurās savāktas preses relīzes, ko apkopojis Aleksandrs Mirļins.”
Grāmatas otra autore ir Ilze Būmane. Viņa vairāk pievērsās Anatolija Gorbunova laikam Mārupē, bet bērnības epizodes grāmatā iedzīvinājis režisors Jānis Streičs — Gorbunova novadnieks no Latgales. Grāmatas autori ar nolūku izvairījušies no vērtējumiem, tāpēc ļauj runāt līdzgaitniekiem un Anatolijam Gorbunovam pašam. Laikmeta liecība ir arī 400 apkopotās fotogrāfijas.
“Es teikšu, ka tie klusie ūdeņi ir dziļi. Viņa jaunības laiku un armijas laiku delverības, kas nebija vēl aprakstītas, un viņa piedzīvojumi pirmajā darba vietā ir to vērti, lai palasītu un iepazītu šo ļoti savaldīgo, mierīgo cilvēku, kas arī citiem spēj iedvest mieru, no nezināmās puses. Bet kā Anatolijs pats saka – viņa rados bija gan karstgalvji, gan ļoti rimti cilvēki. Viņš ir mantojis abas šīs puses,” pastāstīja Pētersone. Viņa atzina:
“Ja mēs atceramies, tad atmoda sākās ar rakstnieku un žurnālistu brīvdomīgām runām. Gorbunova atbildībā tieši bija prese un radošās savienības, tātad viņš bija tas, kas pavēra demokrātijas iespējas Latvijā.”
Gorbunova biogrāfijā ierakstīts arī – Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas sekretārs, pēc tam Latvijas Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs. Arī šis laiks ietverts grāmatā, kurā lasītājs atradīs vēl daudz nedzirdētu notikumu no mūsu Latvijas neatkarības pirmsākumiem.
