Somijas vēstniecībā trešdien, 22. februārī, sveica Jesiku Aro (Jessika Aro) – žurnālisti, kuras pētījumi un grāmata "Putina troļļi" sacēla vētru ne tikai viņas dzimtenē, bet arī otrpus okeānam. Pēc tās iznākšanas 2019. gadā ASV Valsts departaments viņai piešķīra "Sieviešu drosmes balvu", bet tā brīža prezidents Donalds Tramps tomēr neļāva to saņemt jo Jesika Aro bija uzrādījusi Krievijas "troļļu fabrikas" iejaukšanos arī vēlēšanās, kurās viņš uzvarēja.
Jau 2014. gadā, strādājot Somijas sabiedriskajā raidorganizācijā "Yle", Aro pievērsās Krievijas "troļļu fabrikām", kas veido viltus interneta profilus un ražo viltus ziņas. Viņa devās uz šādu "troļļu fabriku" Sanktpēterburgā un ar vietējā tulka palīdzību intervēja tās darbiniekus.
"Es sāku pētīt Krievijas "troļļus", to specifiskās metodes, arī ietekmi uz cilvēku domāšanu. Es baidījos, ka tie sāks ietekmēt arī cilvēku rīcību. Drosmīgi krievu žurnālisti bija izgaismojuši "troļļu fabriku" jau 2013. gadā, es to turpināju. Vēlējos atklāt, vai ir vēl kaut kas tāds, ko ''troļļi'' dara un ko mēs vienkārši nezinām," pastāstīja Jesika Aro.
Žurnāliste norādīja, ka viņai vienmēr piemitusi interese par propagandu un tās izpausmēm sociālajos medijos. Pētījusi džihādistu aģitāciju internetā, veidus, kā tie radikalizē cilvēkus. Pirms nepilniem 10 gadiem, kad Jesika Aro sāka izzināt Krievijas "troļļus" un īpaši – Ukrainas nomelnošanas rīkus, Somijas sabiedrības izpratne par notikumiem šajā reģionā vēl nebija liela. Somijas aizsardzības ministrs un kiberdrošības eksperts gan jau 2014. gadā ziņoja, ka pie viņu vēstījumiem par Ukrainu sociālajos medijos manāma "troļļu" aktivitāte, to pašu savās interneta platformās bija novērojis britu laikraksts "Guardian", skaidro Jesika Aro.
Krievijas iebrukums Ukrainā somu žurnālisti skumdināja, taču nepārsteidza, jo par šādu notikumu gatavošanu jau vēstīja viņas pētījumi, turklāt pati Jesika Aro starplaikā bija kļuvusi par Putina "troļļu" upuri.
Viņa stāsta: "Tikko es uzsāku pētniecību, "troļļi" pret mani izvērsa noziedzīgas kampaņas gan no Krievijas, gan Somijas teritorijas. Mani nosauca gan par "NATO narkomāni", "mentāli slimu", tādu, kas pati savā fantāzijā izgudro "troļļu fabrikas". "Troļļi" centās ietekmēt manu darba devēju, lai mani atlaistu.
Vissliktākais – tie bija reāli cilvēki, kuru smadzenes bija "izmazgātas", lai mani ienīstu, kuri sūtīja man draudu ziņas un fantāzijas par manu piekaušanu un noindēšanu, vai arī izteica cerības, ka kāds cits to izdarīs."
Jesiku Aro apsargāja Somijas policija, taču kādā brīdī situācija kļuva tik saspīlēta, ka viņai bija no savas valsts jābēg. Tas vēl vairāk nostiprināja viņās pārliecību, ka Krievijas "informatīvie ieroči" ir drauds ne tikai indivīdam, bet citu valstu drošībai, un par to jārunā skaļi. Grāmata "Putina troļļi", kas iznāca 2019. gadā, šobrīd ir iztulkota vairāk nekā 15 valodās, latviski – pagājušā gada nogalē.
Apgāda "Pētergailis" vadītāja Inguna Cepīte sauc Aro par pašu drosmīgāko no autoriem, ar ko nācies strādāt. Viņa "Putina troļļus" izlasīja, sākoties karadarbībai Ukrainā, uzreiz meklējusi tulkotāju, mainījusi izdevniecības plānus.
"To vērts izlasīt ikvienam, ne tikai politiķiem vai mediju pārstāvjiem. Varbūt tas tiešām cilvēkiem dotu iespēju analizēt procesus, pašiem pieņemt lēmumus, kaut ko izvērtējot.
Grāmata ir svarīga Eiropai, Baltijai un visai pasaulei. Tur nav tikai pētītā Pēterburgas "troļļu fabrika", tur ir Katalonija, Spānija, "dzeltenās vestes" Francijā, Baltija. Milzīgi daudz vietas veltīts Krievijas veiktajai Lietuvas Ārlietu ministrijas un diplomātu diskreditēšanai, cik izsmalcinātā veidā tas tiek darīts," uzsvēra Inguna Cepīte.
Pētījumi liecina: Latvijas cilvēku izpratne par to, ka līdztekus militārām operācijām kaujas laukā notiek arī informatīvais karš, kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir krietni augusi, uzsvēra Jesikas Aro lekcijā sastaptais Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals: "Žurnālistu loma ir ārkārtīgi liela – gan izgaismojot, kā strādā šīs "troļļu rūpnīcas" – no Sanktpēterburgas un no citām vietām Krievijā –, gan izmantojot rietumvalstu vājības un ievainojamības. Tas, protams, lieliski saiet kopā ar Latvijas skatījumu, kā sargāt savu informatīvo telpu."
Jesika Aro pašlaik raksta vēl vienu grāmatu – par Krievijas agresiju dažādās valstīs.
