Kā skaidroja izdevēji, “Otrā pasaules karā Latvijas teritorijā nonāca tūkstošiem padomju karagūstekņu, daudziem tā bija pēdējā dzīves “pieturvieta”.” Viens no viņiem bija Sarkanās armijas 41. strēlnieku korpusa 177. strēlnieku divīzijas 502. strēlnieku pulka karavīrs farmaceits Aleksandrs Orehovs (Александр Орехов, 1917–?), kurš 1941. gada 7. oktobrī kļuva par vienu no Rēzeknē izveidotās karagūstekņu nometnes “Stalag 347” ieslodzītajiem.
Orehovs rakstīja dienasgrāmatu, kurā no 1941. gada 21. jūnija līdz 1943. gada 8. maijam atspoguļoja cīņas Austrumu frontē, nonākšanu gūstā un ceļu uz Rēzekni, ikdienas dzīvi Rēzeknes karagūstekņu nometnē un darbu kādā vietējā zemnieku saimniecībā.
“Šī dienasgrāmata ir unikāla vēsturiska liecība, kur atspoguļojas kara bezjēdzība un posts vienkārša cilvēka – Sarkanās armijas karavīra – acīm,” norādīja izdevniecībā.
Oriģināltekstu atšifrējis un pārrakstījis Aleksandrs Bondarenko. Dienasgrāmatas tekstu no krievu valodas tulkojis Juris Ciganovs. Zinātniskais konsultants Uldis Neiburgs, zinātniskais redaktors un komentāru autors – Kaspars Strods.
“Otrais pasaules karš joprojām atrodas Latvijas sabiedrības pagātnes vērtējumu krustpunktos, un kaislības ap tematu turpina iezīmēt atšķirīgus priekšstatus, zināšanas un vērtības.
Sarkanarmiešu karagūstekņu traģēdija ir viena no ārkārtējām kara norisēm, kas vēl arvien prasa izklāstu, skaidrojumu, izpratni.
Publicējamā dienasgrāmata ir spilgta un būtiska liecība indivīda un varas attiecībām, laikmeta norisēm, ideoloģijas un cilvēka ikdienas skaudrajai sadursmei, kas palīdz veidot pilnīgāku izpratni par Otrā pasaules kara traģēdiju Latvijā”, raksta Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, Dr. sc. comm. Didzis Bērziņš.
Grāmatas mākslinieki ir Indulis Martinsons un Baiba Lūsīte-Teikmane.
