Izdevumā lasāmas aptuveni 120 mūsdienu tautasdziesmas – gan sadzīviskas, gan poētiskas, gan jautras un humorīgas. Autoru vecums ir, sākot no 3. klases skolēniem līdz vidusskolas pēdējās klases audzēkņiem.
Projektu organizēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar biedrību “I Did It”.
Biedrības pārstāvji Madara Gruntmane un Kaspars Bērziņš par projektu stāsta: “Principā jau bija tā, ka mēs aizbraucām uz vienu skolu un novadījām katrs pa piecām, sešām literatūras stundām. Normāla slodze. Mēs tagad saprotam skolotājus, cik tas īstenībā ir grūti un kā tas ņem enerģiju, jo man bija sajūta pēc tās dienas, ka es esmu bijusi sporta zālē visu dienu.”
Īstenībā uz skolām paši braukt viņi projekta sākumā nemaz nedomāja. Šādas korekcijas ieviesās projekta gaitā, jo izrādījās, ka skolēnus vajag tomēr kā īpaši uzrunāt un aktivizēt.
Bet sākumā bija piedāvājums no Rīgas domes puses – izveidot kādu aktuālu ar literatūru saistītu projektu Rīgas skolēniem
“Mēs salikām galvas kopā un domājām, ka mums ir jāpadara šis process netipisks, lai bērniem būtu interese un lai viņiem nav garlaicīgi,” skaidro projekta autori.
“Un es jau pirms tiem diviem gadiem sapratu, ka jauni cilvēki negrib un varbūt pat nemāk rakstīt gari un izvērsti, viņiem viss sanāk īsi un lakoniski, nu gluži kā tautasdziesma. Ja mēs paskatāmies “Twitter”, tur arī ir 140 zīmju, un tas ir tieši tik. Un tad nu ar šādu ideju mēs arī mēģinājām tos jaunos cilvēkus mudināt saprast, kā bija kādreiz, un mēģināt radīt kaut ko līdzīgu ar mūsdienu izteiksmes līdzekļiem tagad un vēstīt par sev aktuālām lietām.”
Sākumā šķitis vienkārši – konkursu izsludinās, skolēni sūtīs tautasdziesmas, bet tā nenotika, un tad Madara un Kaspars paši aktīvi iesaistījās – brauca pa Rīgas skolām, viņiem bija dota iespēja vadīt literatūras stundas par tautasdziesmām, kuru noslēgumā tad arī skolēni paši rakstīja mūsdienu tautasdziesmas par skolas dzīvi.
“Tā lielākā burvība bija tieši šajā procesā, ka – draugi mīļie, jums ir 40 minūtes, 20 minūtes onkulis vai tante jums stāsta gudras un, cerams, arī iedvesmojošas lietas, un tās pārējās 20 minūtes tagad pamēģinām būt vārda meistari un mēģinām uzrakstīt. Un tur tiešām diezgan lieli brīnumi arī nāca ārā brīžiem,” stāsta Gruntmane un Bērziņš.
“Bet mēs arī saskārāmies ar to, ka jaunos cilvēkus motivēt un atraisīt kaut ko darīt bija izaicinājums. Man ir spilgts piemērs par to. Visā šajā ceļojumu laikā pa skolām viena jaunkundze klasē veltīja tautasdziesmu man vai drīzāk dzejolīti, un tas skan tā:
Skolas solā sēžu es,
Dzejoli spiež rakstīt svešs.
Uzrakstīšu divus, trīs,
Varbūt ka viņš projām tīs.”
Ja sākumā projekta veidotāji bija iedomājušies, ka viņi ar skolēniem skaisti “daiņos”, kā saka Kaspars Bērziņš, un taps mūsdienu tautasdziesmas tām raksturīgajā pantmērā, tad arī tā vis gluži nesanāca.
Kaspars Bērziņš atzīmē:
“Par beigu rezultātu mēs teiktu tā, ka tās ir varbūt nevis tipiskas tautasdziesmas, kas ir trohaja ritmā un tamlīdzīgi, bet tās ir tā kā dziesmiņas par tēmu. Bet ir arī piemēri, kas ir precīzi kā tautasdziesmas.”
Savam laikam pieskaņotas tautasdziesmas savulaik tapa arī ulmaņlaikos un padomju gados, un jāteic, tie ir vairāk nekā amizanti piemēri, taču nevar noliegt – arī spilgtas sava laika liecības.
Madara Gruntmane un Kaspars Bērziņš skolēnu veikumu šajā dīvaini amizanto dainu kategorijā gan neierindo, bet ļoti cer, ka tās arī kādreiz būs spilgtas liecības par tieši šo laiku:
“Tas uzdevums bija tāds: jums ir jāatstāj laika liecība – tā lai, kad pēc 100 gadiem lasīs jūsu darbu, varētu saprast, kas tad Rīgā 2018., 2019. gadā notika,” skaidro Gruntmane un Bērziņš.
Tikko klajā nākušajā izdevumā “Skolas gaitu tautasdziesmas” iekļauts 120 dažādu Rīgas skolu audzēkņu veikums, viņu vecums, sākot no 3. klases līdz vidusskolas pēdējai klasei.
Grāmatas atvēršana notiks 30. aprīlī interneta tiešraidē pulksten 16.00 vietnē “Youtube”.
