Sadaļas Sadaļas

Kultūras rondo

Top jaunas filmas, bet nozarē ir daudz neatbildētu jautājumu. Saruna ar Ditu Rietumu

Kultūras rondo

Multimediju māksliniece Aija Bley iepazīstina ar ilustrāciju grāmatu "8.b klase"

Aldis Bukšs savu kriminālromānu "Brāļi" piedāvā gan latviski, gan latgaliski

Globālā latvieša un latgalieša gaitas kriminālromānā «Brāļi»

Apgādā “Dienas Grāmata” izdotā Alda Bukša romāna “Brāļi” vai “Bruoļi” darbība notiek vairākās pilsētās – Londonā, Helsinkos, Tartu, Balvos. Starp tajā apskatītajām tēmām – narkotiku kontrabanda, nacionālie partizāni, nelegālie imigranti un bez vēsts pazuduša brāļa meklējumi.

Aldis Bukšs dzīvo Rīgā, bet nāk no Latgales mazākā novada Latvijā – Baltinavas. Aldis Bukšs ir ieguvis augstāko izglītību politikas un tiesību zinātnēs. 2015. gadā viņš debitēja literatūrā ar romānu “Parādu piedzinēji”. Desmit gadu garumā viņš ir strādājis komercbankās un darbā valsts pārvaldē ar investīciju un tieslietu jautājumiem. Arī šodien viņš strādā Tieslietu ministrijā.

Liela daļa romāna tapa pagājušajā gadā, kad Aldis Bukšs uz vienu nedēļu paņēma atvaļinājumu un devās strādāt Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī.

Latvijas radio raidījumā "Kultūras Rondo" autors stāstīja, ka dzīve ir devusi iespēju satikt daudz dažādu cilvēku, kas ir dalījušies ar savu pieredzi un stāstiem, iedvesmojot viņu otrās grāmatas tapšanai.

Romāna darbība notiek mūsdienās. Stāsts sākas ar to, ka vecākais brālis iziet no cietuma Helsinkos, kur viņš bija nonācis narkotiku kontrabandas dēļ. Viņš uzsāk sava jaunākā brāļa, kurš pazudis bez vēsts kaut kur Igaunijā, meklēšanu. Grāmatas apakšvirsraksts vēsta tieši par abu brāļu attiecībām: “Cik tālu tu ietu, lai atrastu brāli, kurš tevi ienīst?”.

Autora sapnis bija izdot grāmatu latgaliski, apliecinot savu piederību Latgalei. 

“Es gribēju parādīt, ka latgaliešu valoda ir dzīva, ka viņa būs dzīva un vērts viņu kopt un palīdzēt viņai attīstīties.

Un romānā, pateicoties redaktorei Mārai Mortuzānei-Muravskai, kura ieguldīja milzīgu darbu tieši latgaliskās versijas pilnveidošanā, mēs iekļāvām ļoti daudz vecvārdu, kurus ikdienā vairs nelieto latgaliešu sarunvalodā. Tie ir latviskas izcelsmes, un par to eksistenci ir vērts atgādināt un palīdzēt viņiem atgriezties apritē,” stāstīja Bukšs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt