Jūnija sākumā apgāds "Neputns" klajā laida jau otro viņas dzejas krājumu, kura nosaukums ir "Dzērājmeitiņa". Pirmais krājums ("Narkozes") jau izpārdots. Tieši Dzejas dienu laikā, 14. septembrī, bija Madaras Gruntmanes dzimšanas diena. "Dzimšanas dienā vajag, lai kāds samīļo," saka dzejniece.
Ar mūziku uz "tu"
Ar mūziku Madara Gruntmane ir pat ļoti "uz tu" – savulaik mācījusies Liepājas Emiļa Melngaiļa Mūzikas vidusskolā un kopš tā laika ļoti mīl Ravēlu un vispār impresionistus, arī Listu un Kalniņu. Bet kur tad grāmatas?
"Neatceros, ka mamma būtu man bērnībā lasījusi priekšā – viņa lasīja pati savas grāmatas, tāpēc arī biju spiesta pati iemācīties lasīt. Taču mamma, lasot savas gudrās grāmatas, darīja gudri – paralēli dziedāja Imanta Kalniņa dziesmas. Tāpēc esmu uzaugusi ar Kalniņu mammas izpildījumā. Kopš bērnības vēl joprojām ir manī daļa, kas augsti to vērtē. Sirds ietrīsas."
Kultūras rīkotāja
Madara Gruntmane ir visīstākā liepājniece – tur dzimusi, augusi, mācījusies. Tad devusies uz Rīgu studēt kultūras menedžmentu. "Pati to esmu izvēlējusies, un brīžam ir tracinoši un bailīgi. Labais ir tas, ka nav rutīnas – nekas nav divreiz jādara. Nemitīgi jābūt lidojumā un radošajā procesā, kas reizēm ir arī nogurdinošākais, jo ne vienmēr esi uz viļņa.
Ir nežēlīgi, ja pusgadu esi nostrādājusi pie projekta, un tad tas pāris stundās beidzas. Un esi kā balta lapa. Nu, kā tā var būt?! Reizēm domāju – kas tad ir tas atlikums?
Iztēlojos, ka varbūt kāds no tā notikuma kļuvis bagātāks. Kāds kaut ko sapratis, uzzinājis."
Skumjas, Parīze, teātris
Dzejniece neslēpj - vislabāk viņu raksturojot melanholija. "Tā laikam manī ir klātesoša visu laiku, emocionalitāte mani raksturo visvairāk," saka Gruntmane. Cik vien bieži iespējams, viņa cenšas aizbraukt uz Parīzi: "Man Parīze ir tāds kā spogulis, jo – ja uz turieni tu aizbrauc ļoti laimīgs, laimes izjūta tur pastiprinās divkārši. Ja aizbrauc nelaimīgs, tad arī smeldzi sajūti divkārši. Pārsvarā esmu tur bijusi viena pati, un tas ir brīdis, kad pati sev godīgi ieskatos acīs – kas tad ar tevi, Madara, tagad patiesībā notiek?"
Savulaik trīs gadus Madara Gruntmane nospēlējusi Liepājas teātrī, mūziklā "Mūzikas skaņas" atveidojusi Luīzi. "Tas ir skaistākais laiks manā dzīvē!"
Bet par aktrisi taču nav gibējusi kļūt? "Kā ta’ negribēju! Vēl joprojām gribu, lai arī mans sapnis izgāzās," mazliet skumji pasmejas dzejniece un izspēlējas savos dzejoļos – raksta, ko grib, nevis to, ko liek.
... un tad tā upe sāka plūst
Pirmos tekstus Madara Gruntmane publicējusi vēlu. "Vecumā," smejas dzejniece. "Visu laiku rakstīju, rakstīju un rakstīju, bet sadūšojos brīdī, kad laikam vajadzēja. Man ir ļoti daudz dzejoļu, kurus nevienam neesmu rādījusi, un zinu, ka arī nevajag.
2015. gada sākumā Guntaram Godiņam parādīju savus dzejoļus, un tad tā upe sāka plūst. Viņš teica – "Madara, liec kopā grāmatā!" Tāds Pelnrušķītes stāsts.
Viņš ir lielisks skolotājs – iemācīja tikt galā ar liekvārdību, nebaidīties no tiešuma un godīguma."
Madaras Gruntmanes dzeja ir ļoti, ļoti atklāta... "Tas nav vienkārši – reizēm ir bail, bet tad satieku Guntaru un pārstāju baidīties.
Dzejoļi ir tā Madaras daļa, ko iepazīstu vēl joprojām. Tai nav tieša sakara ar to, kāda esmu ikdienā – ne tāpēc, ka tēlotu, bet vēl aizvien sabiedrībā nav pieņemts runāt atklāti par tuvām, sāpīgām tēmām – ne publiski, ne vienam ar otru.
Ar grāmatu rakstīšanu esmu atļāvusies būt atklāta. "Dzērājmeitiņā" esmu mēģinājusi sarunāties ar savu otru "es", un abas drusku konfliktējam. Dzērājmeitiņa man "uzbrauc" par to, ka varbūt varētu būt savādāk, un Madara ņem un raksta, kā viņa jūtas. Beigās viņas satiekas, un vairs nesaprotu – kura ir kura."
Karuseļi un dzimšanas diena
Krājuma "Dzērājmeitiņa" sākumā ir epizode, kurā Madara Gruntmane atgriežas bērnībā. "1995. gada vasarā strādāju karuseļos un braukāju pa Latvijas pilsētām.
Nekā romantiska tur nav, ja visu dienu esi spiests sēdēt kases būdā. Bet vajadzēja pelnīt naudiņu.
Par sapelnīto aizbraucu pirmajā ceļojumā uz Prāgu. Tobrīd mācījos 8. klasē, un turp braucām kopā ar 11. klasi..."
Šogad 14. septembris ir dzejnieces 37. dzimšanas diena. "Dzimšanas diena ir jāpavada kopā ar mīļoto cilvēku.
Ja vārda dienā vari izplosīties kopā ar draugiem, tad dzimšanas diena ir klusa un pārdomu pilna diena.
Es vispār tajā laikā kļūstu ļoti jūtīga uz visu apkārt notiekošo, viss apkārt šķiet skumjš un bailīgs. Dzimšanas dienā vajag, lai kāds samīļo."
