Kultūras ziņas

"Mana skaistā lēdija" - joprojām pieprasīta klasika

Kultūras ziņas

Nosauc kino balvas "Lielais Kristaps" nominantus

Valodas bruņinieku - Valdi Bisenieku pieminot

Gaismas pilī atzīmēta Valda Bisenieka jubileja

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Par valodas bruņinieku dēvētais tulkotājs un dzejnieks Valdis Bisenieks savu 90. jubileju bija iecerējis sagaidīt Gaismas pilī. Bija jau notikušas iestrādes, un savāktā literatūras materiāla būtu pieticis nedēļu ilgam sarīkojumam. 

Tomēr liktenis lēma citādi, un viņa dzimšanā dienā viesiem pirmo reizi jāiztiek bez paša Valda. Viņa dzeja un latviskotie Gētes, Dantes un Rilkes teksti koncertuzvedumā izskanēja aktiera Kaspara Znotiņa balsī, to pavadot pianistam Vestardam Šimkum. 

“Jau kādu gadu atpakaļ mēs ar Valdi bieži sazvanījāmies, un viņš man jautāja, kāda mūzika labāk iederētos pie šiem tekstiem. Es ļoti labi atceros, ka viņš man pat pa telefonu tādas tīri praktiskas lietas stāstīja ar tieši tādu pašu izteiksmi, kā viņš citēja Gēti un Danti.

Un šī izteiksme viņam bija tik dabiska – viņš pats bija šī dzeja, ko viņš tulko,”

teica Vestards Šimkus. 

Savukārt Kaspars Znotiņš atzina – Valdis Bisenieks lietojis interesantu šriftu, kura dēļ lasīt šos tekstus uz skatuves aktieris vērtē kā izaicinājumu. Pareizie uzsvari šajā šriftā tiek panākti ar lielajiem burtiem – vārdi, kas jāuzsver, rakstīti ar lielo burtu, cits vārds, kas jāuzsver vēl vairāk – ar trim lielajiem. 

“Šādu tekstu, kad pierod, ir vieglāk lasīt,” teica Znotiņš. 

“Es biju ļoti pārsteigta, un pilnīgi reizēm drebuļi pārgāja. Kaspars Znotiņš, tās viņa intonācijas daudzās vietās, ko viņš lasīja, pilnīgi tās bija Valda intonācijas,” neslēpa Valda Bisenieka atraitne Ausma Biseniece.     

Valdis Bisenieks tulkoja un atdzejoja no angļu, vācu, itāļu un sanskrita valodas. Par “Dievišķās komēdijas” tulkojumu saņēmis Itālijas vēstniecības Latvijā apbalvojumu. Viņa devums literatūrā apzīmogots arī ar Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu. 

“Viņš ir vislabākajā nozīmē medijs – caur viņu mēs iepazīstam pasaules pamatus – arī Eiropu, par kuru klasiskajā nozīmē saka, ka tā ir mirusi, bet caur Valdi viņa pēkšņi bija un ir dzīva,” ir pārliecināts publicists Arnis Šablovskis. 

“Tas ir tiešām fascinējoši, kā viņš tajā pasaulē, un es domāju, ka tik drīz nebūs atkal tāda cilvēka, kas  ir tik fantastiski dziļš gan no valodas, gan dzejas viedokļa, gan erudīcijas un zināšanu viedokļa par tiem laikmetiem, ko viņš pārvaldīja – 15., 16., 17., 18. gadsimta vērtības,” pārliecību pauda Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti