Kā atzīmējusi Lita Silova, nereti ar citiem žanra meistariem salīdzinātā un bieži par pārāku atzītā autora ētiskais un estētiskais kodols sakņojas tiklab latviskajā, cik pasaules kultūras mantojumā. Šis ir vispilnīgākais Skalbes pasaku apkopojums, kāds iznācis līdz šim.
“Skalbes pasakas saistāmas ar latviešu tautasdziesmu fenomenu, ar tautasdziesmām raksturīgo krāšņo lakonismu. Jo vairāk tāpēc, ka literārā pasaka izrādās īstā iespēja pārkāpt pāri parasta stāsta tiešumam un vienlaikus neiegrimt dzejas specifiskajā poētiskumā. Lasot un pārdomājot Skalbes pasakas, ir svarīgi atminēties piedzīvojuma un situācijas daudznozīmību, iespaidu un asociāciju bagātību, kā arī mākslas tēlu nosacītību. To, Kārļa Skalbes literāro pasaku patiesi iedvesmotas vai dziļi aizskartas, kopš 1904. gada mācās jau daudzas lasītāju paaudzes. Tas, vai izdosies nokļūt Ziemeļmeitas pasaulē, nav atkarīgs no ceļojumu biroja darbinieku centības, bet to paveiks un ietekmēs literatūras piedzīvojums,” uzsvēra Silova.
“Ir reizes, kad atkal izskan frāze – “Karalis ir miris, lai dzīvo karalis!” –, lai rādītu, kā izteikti jaunais, atšķirīgais, oriģinālais izslēdz, pārvērš vai mazliet pamaina veco, seno, agrāk aktuālo. Taču ir arī reizes, kad patiesībā būtu jānotrauš frāzes pirmā daļa, atsedzot pašu galveno — ir karaļi, kuri nemirst, bet turpina dzīvot. Un vēl mēdz būt laiki, kad jāceļas kājās un jāaizstāv savs karalis, lai aktuālajā laikmetā nezaudētu vērtību pasaules robežzīmes,” norādīja Silova.
“Ar Skalbi tas īpašais gadījums ir tāds, ka liela daļa pasaku slēpjas arī viņa tēlojumos un bērnības atmiņās. Un tad ir lielā diskusija – vai tas būs tēlojums, vai tomēr šis tēlojums sevī slēpj pasaku,” pastāstīja apgāda “Dienas Grāmata” vadītāja Dace Sparāne-Freimane.
Lita Silova pētījusi Skalbes pasakas un viņa daiļradi, un jautājumi krājušies kā ķekari. Viņas vēlme arī turpmāk ir izzināt un atbildēt uz nezināmiem jautājumiem par Skalbi un radīt apjomīgāku pētījumu.
“Tur var ļoti daudz ko ieraudzīt un ielasīt no teksta kā no pirmavota, nevis no tiem apgalvojyumiem, kas ir sabiedrībā iegājušies. Tā man likās arī viena no priekšvārdā izceltajām jautājamajām domām, kas izcelta priekšvārdā – cik karaliska tauta ir latvieši, spriežot pēc Skalbes pasakām, jo viņam tie karaļi ir ārkārtīgi dažādi,” uzskata Silova.
Grāmatas māksliniece Katrīna Vasiļevska.
