Ekspertu komisija tikko pasludinājusi labākos veikumus piecās nominācijās, kuri no tiem kļūs par laureātiem - uzzināsim pēc trīs nedēļām - 24.aprīlī.
Īpaši ražīgs aizvadītais gads bijis dzejā. Balvai pieteiktas 11 grāmatas, visas spilgtas, tādēļ žūrijai izraudzīties četrus nominantus bijusi ļoti grūta izvēle. Rezultātā par labākajiem atzīti Edvīna Raupa, Marta Pujāta, Arta Ostupa un Māra Salēja aizvadītā gada veikumi.
Balvai prozas žanrā par finālistēm izraudzītas četras grāmatas, kuras visas vieno aizraujoši izstāstīts stāsts.
To vidū ir Māras Zālītes grāmata „Pieci pirksti”, kas savā ziņā ir pārsteigums, jo Māra Zālīte līdz šim bija pazīstama kā dzejniece un dramaturģe, stāsta žūrijas pārstāve Ieva Lešinska. „Tas ir patiesībā Sibīrijas stāsts, kas risinās Latvijā. Ārkārtīgi tēlains, bet bez tukša sentimenta, bez pieglaimošanās lasītājam, un atklāj bērna pasauli, kas arī varbūt nemaz nav tik ļoti ierasti latviešu literatūrā,” par viņas darbu saka Lešinska.
Balvai prozā nominēta arī Osvalda Zebra grāmata „Koka nama ļaudis”, ko reizēm salīdzina ar Latīņamerikas maģisko reālismu, kā arī Gundara Ignata romāns par ierēdņiem „Pārbaudes laiks”. Vislielākais pārsteigums ir Ievas Melgalves grāmata „Mirušie nepiedod”, jo sarakstīta Latvijas literatūrā ļoti reti sastopamajā fantastikas žanrā. „Ir tādas baumas, ka Ieva Melgalve fantastikas žanrā raksta jau sen, turklāt dara to arī angliski. Šī grāmata var noteikti ieintriģēt dažādu paaudžu lasītājus, bet reizē tā nav tikai bestselleru listes grāmata,” skaidro Lešinska.
Fantāzijas žanrs parādās arī kategorijā par labāko darbu bērniem, un to pārstāv Maritanas Dimsones grāmata „Rozā kvarca brālība”. Ar labiem darbiem bērniem aizvadītajā gadā izcēlušies arī Laima Kota un Juris Zvirgzdiņš, kā arī Luīze Pastore ar savu grāmatu „Maskačkas stāsts”.
„Ļoti īpaša grāmata, tāpēc ka „Maskačka”, droši vien, lielākajai tiesai cilvēku asociējas ar kaut ko kriminālu. Bet tur atrodas arī daudzas interesantas vietas, un autore ar lielu mīlestību pret šo vidi risina šo stāstu,” atzīst žūrijas loceklis, literatūrkritiķis Ronalds Briedis.
Par spilgtākajiem debitantiem atzīti trīs jaunie literāti - dzejnieki Jeļena Glazova un Henriks Eliass Zēgners, kā arī Jānis Joņevs par romānu „Jelgava „94”, kas, kā norāda žūrijas pārstāvis Arvis Viguls, uzskatāms par aizvadītā gada hitu. „To noteikti lasīja arī tie, kuri apgalvo, ka grāmatas nelasa. Tas ir spilgts vēstījums par pusaudža pasauli, kāda tā bija 1990.gadu Jelgavā. Veiksme slēpjas ne tikai konkrētajās laikmeta detaļās, bet tieši kolorītajā jauna cilvēka pasaules, dusmu, cerību un sapņu atklāsmē,” uzsver Vigulis.
Ekspertu komisija lēmusi, ka šogad tiks pasniegta arī viena speciālbalva par ieguldījumu literatūrzinātnē, un to izpelnījusies Anna Kuzina par darbu „Blaumanis tuvplānā”. Tā ir mūsu literatūrā neparasta Blaumaņa dzīves faktu montāža hronoloģiskā secībā, ko žūrijas priekšsēdētājs Ilmārs Šlāpins raksturo kā unikālu veikumu. „Līdzvērtīga darba līdz šim nav bijis. Kā atzīst pati Anna Kuzina - iedvesmu veidot šāda tipa hronoloģisku citātu un atsauču krājumu viņa ir guvusi no krievu literatūrzinātniekiem, kas ir jau gadsimtiem ilgi strādājuši, pētot Puškina dzīvi pa minūtēm,” saka Šlāpins.
Balva par mūža ieguldījumu šogad piešķirta Margaritai Stārastei, kura neilgi pēc šīs vēsts paziņošanas aizgāja mūžībā. Balvu saņems viņas ģimene.
Literatūras gada balvas pasniegs 24.aprīlī mūzikas namā "Daile".
