Tāpat grāmatas izdevums itāļu valodā “Il chiosco” tikko izpelnījās Itālijas Bērnu bibliotēku savienības balvu “Premio ORBIL” bilžu grāmatu kategorijā.
Latvijā grāmata klajā nāca 2019. gada pavasarī un dažus mēnešus vēlāk saņēma Jāņa Baltvilka balvu. Par to ātri ieinteresējās arī citas valstis, un šobrīd noslēgti 15 līgumi par tās tulkošanu citās valodās, tostarp ķīniešu, mongoļu un japāņu valodā. Nākamgad savukārt grāmatas stāsts varētu ieraudzīt pirmizrādi bērnu operas veidolā Diseldorfā.
Iedvesma grāmatai balstās animācijas filmā ar tādu pašu nosaukumu “Kiosks”, ko Anete Melece izveidoja 2013. gadā un kas arī saņēma vairāk nekā 20 balvu dažādos kinofestivālos.
Anetes Meleces animācijas filma vēsta par kāda Rīgas kioska pārdevēju Olgu, kura ir iesprūdusi savā kioskā. Viņa netiek no tā ārā ne fiziski, jo ir gana dūšīga, ne garīgi, jo nav drosmes atstāt ierasto vidi. Taču tad nāk kāds satricinošs pavērsiens, kas Olgai ļauj īstenot sen lolotu sapni.
Filmas autore nu jau 13 gadus Šveicē, Cīrihē, dzīvojošā māksliniece Anete Melece stāsta, ka ideja viņai savulaik radās no gluži personiskām izjūtām. Viņa tolaik strādāja kādā iepakojuma dizaina firmā, it kā viss bija labi, bet iekšā gruzdēja sajūta, ka viņa tomēr alkst pēc kā cita.
“Es domāju, ka es neesmu vienīgā, kam vienā brīdī pienāca moments, kad man likās, ka es vairs neaugu, esmu iestrēgusi tādā kā rutīnā un būtībā arī komforta zonā, ka visu laiku – viens un tas pats. Jā, man prasījās pēc pārmaiņām, un tāda bija šī situācija, kurā man radās ideja par Olgu, kura burtiski ir iestrēgusi,” atzīmē Anete Melece.
Māksliniece atzīst, ka viņa pat nebija uzdrošinājusies sapņot, ka filma gūs tik lielu ievērību un saņems balvas vairāk nekā 20 dažādos kinofestivālos.
Potenciālu grāmatai filmas stāstā savukārt ieraudzīja izdevniecības “Liels un mazs” direktore Alīse Nīgale, ievērojot, ka filma vienlīdz spēcīgi uzrunā kā pieaugušos, tā bērnus, un pērn klajā nāca arī Anetes Meleces zīmētā bilžu grāmata, kas pavisam drīz izpelnījās Jāņa Baltvilka balvu, kā arī plašu interesi no ārzemju izdevējiem.
Izdevniecība “Liels un mazs” ar Aneti Meleci kopumā sadarbojas jau vairāk nekā 10 gadu un ļoti augstu vērtē viņas īpašo, oriģinālo rokrakstu, uzsver Alīse Nīgale:
“Anetei piemīt ļoti silts humors, sirsnība, kad viņa stāsta par saviem varoņiem filmās un grāmatās. Šī iemesla dēļ arī es personiski ļoti mīlu Anetes ilustrācijas, un to novērtē arī daudzi izdevēji pasaulē. Jo “Kioskam” tagad ir jau 15 līgumu par tulkošanu citās valodās, pēdējie ir no tālām zemēm – Mongolijas un Japānas. Tā kā tas ir kaut kas universāls, kas patīk jebkur pasaulē. Anetes rokrakstu padara ļoti īpašu arī tas, ka viņa spēj atrast spilgtas detaļas, grimases un sižeta pavērsienus, ja ir runa par viņas pašas sacerētām grāmatām. Bet viņa to arī spēj, ilustrējot citu autoru darbus.”
Lai arī filmas un grāmatas stāsts ir universāls, tajā varam atpazīt arī ļoti konkrētas Rīgas vietas Nacionālās operas apkārtnē, kāpēc tas viņai svarīgi – stāsta Anete Melece:
“Iedvesma “Kioska” dizainam radās no konkrēta kioska, kas atrodas Aspazijas bulvāra un Krišjāņa Barona ielas stūrī uz tādas kā saliņas. Es vienkārši domāju par to konkrēto vietu, un kur tad tālāk tā Olga iet, un viņa tad iet gar operu, pāri Operas tiltiņam. Jā, man gribējās, lai tā ir Rīga, nevis kaut kāda abstrakta vieta.”
Stāsta universālumu savukārt apstiprina tas, ka vairāki ārzemju izdevēji tajā saskatījuši tieši šim laikam svarīgu vēstījumu. Alīse Nīgale stāsta:
“Japāņu izdevējs bija saskatījis stāsta vērtību tieši pandēmijas kontekstā. Ka šis Olgas stāsts par iesprūšanu kioskā un tas, kā viņa piepilda savus sapņus, ir ļoti piemērots šim laikam. Mēs visi esam iesprūduši, iesprostoti, bet Olga mums rāda ceļu, ka nevajag apstāties sapņot. Tā kā tās “kārtiņas”, kas atklājas “Kioska” stāstā, ir daudz un dažādas.”
Ir bijusi filma, grāmata un drīzumā stāsts varētu pārtapt arī operā, ja vien šajās iecerēs globālā pandēmija neieviesīs kādas savas korekcijas, bet Anete Melece jau tikusies ar operas radošo grupu.
Viņa stāsta: “Tas ir “Deutsche Oper am Rhein” Diseldorfā. Oficiāli tas vēl nav izziņots, bet es biju jau aizbraukusi, tikos ar visu komandu – libretisti un komponisti. Nu cerēsim, ka viss realizēsies, jo pirmizrāde ir paredzēta nākamā gada martā. Tā kā būs arī opera bērniem, kas man ir vēl pārsteidzošāk.”
Anete Melece šobrīd strādā pie ilustrācijām trim grāmatām. Viena no tām top sadarbībā ar izdevniecību “Liels un mazs”, un tā būs trešā daļa Laura Gundara stāstam par Vali un Spindzeli. Pārējās divas ir sadarbības ar Zviedrijas un Šveices izdevniecībām. Anetei padomā ir arī jauna animācijas filma, bet pie tās viņa ķersies rudenī.
Anete jau 13. gadu dzīvo Cīrihē, Šveicē, arī viņas vīrs ir ilustrators, un viņu ģimenē aug meitiņa Stella, kam drīz apritēs divi gadi. Vasaras viņi parasti pavada Latvijā, un Anetei būtu ļoti žēl, ja šogad plānus vajadzētu mainīt, jo tā pa īstam uzlādēt baterijas viņa varot tikai Latvijas laukos.
