Festivālā «Prozas lasījumi» pirmo reizi arī labākais Latgales prozas autors

Starptautiskais literatūras festivāls “Prozas lasījumi 2020” no 1. līdz 6. decembrim notiek neklātienē, proti, literāro prozas tekstu autoru lasījumiem var sekot līdzi tiešsaistē dažādās interneta vietnēs. Pirmo reizi festivāla autoriem piepulcējās arī labākais Latgales prozas autors, kas tika noskaidrots Latgales prozas tekstu konkursā, kurā uzvaru guva tekstilmākslinieces un rakstnieces Anneles Slišānes īsstāsti.

Festivālā «Prozas lasījumi» pirmo reizi arī labākais Latgales prozas autorsLāsma Zute-Vītola

Annele Slišāne konkursā lasīja stāstus no savas topošās grāmatas “Tuoraga stuosti”. Tuorags ir biezpiens, tā to sauc Ziemeļlatgales pusē. Stāsti ir par biezpienu un sievietēm. Anneles Slišānes jauno stāstu grāmatu plānots izdot nākamā gada sākumā.

“Vārds “tuorags” paņemts kā metamorfoze, kā pārveidošanās, pārtapšana, no piena uz biezpienu caur karstumu, un tad arī stāstos būs par cilvēka izaugšanu, par būšanu par sievieti, par tapšanu par sievieti caur dažādiem dzīves sarežģījumiem, caur dažādām arī nelabām dzīves situācijām, par tapšanu par cilvēku, tādi stāsti,” stāstīja autore.

Latgales prozas tekstu konkursā darbus vērtēja dzejniece Anna Rancāne, rakstniece Laima Kota, literatūrzinātniece un dzejniece Iveta Ratinīka, literatūrzinātniece un Austrumlatvijas literārās akadēmijas vadītāja Maija Burima.

“Teksti pievērsās vispārcilvēciskajiem jautājumiem, un nebija svarīgi uzlikt šo reģionālo marķējumu. Un man liekas, ka viņa ar šo savu triptihu ļoti precīzi tajā atveido gan dzimumattiecībām, gan paaudžu attiecībām,” Anneles Slišānes tekstus raksturoja Maija Burima.

Pirmo literāro prozas tekstu konkursu Latgalē organizēja biedrība “LgSC”. Tās pārstāve Ilze Sperga skaidroja, kā radās doma par šāda konkursa nepieciešamību Latgales reģiona prozas tekstu autoriem: “Kurzemē šāds konkurss notiek jau 11 gadu. Un bija skaidrs, ja Kurzeme var, kāpēc Latgale nevar? Un tad Rakstnieku savienība, Inga Žolude piezvanīja, piedāvāja un ierosināja. Un pirmajā mirklī likās tikai latgaliešu literatūra vai Latgales literatūra, latviski vai latgaliski, bet tad bija skaidrs, ka, protams, Latgales. Uzreiz bija komentāri internetā, kāpēc ne latgaliešu? Bet tas jau neaizliedz rakstīt latgaliski, tieši otrādi. Tā ir iespēja konkurēt ar tekstiem, ar valodu.

Ja teksts ir labs, tad valodai varbūt nav nemaz tik liela nozīme. Un šis konkurss bija Latgales abās rakstu tradīcijās rakstošiem autoriem piedāvāt savus tekstus profesionālai žūrijai.”

“Es uzskatu, ka ļoti svarīgs ir konkurss gan uzzināt visai Latvijai par Latgales literatūru un konkurss ir svarīgs pašai Latgalei, pašiem Latgales rakstniekiem saņemties un iesniegt savus darbus, un es ceru, ka katru gadu to darbu būs vairāk un vairāk,” konkursa nepieciešamību atzinīgi vērtēja Annele Slišāne.

Darbu vērtēšana notika divās kārtās. Pirmajā kārtā žūrija aizklāti vērtēja visus iesūtītos tekstus, nezinot to autorus, izvēloties labākos dalībai otrajā kārtā. Otrajā kārtā autori savus tekstus lasīja video kameras priekšā, lai pēc tam video būtu iespējams noskatīties gan žūrijai, gan tagad arī pārējiem interesentiem. Klausīties prozas tekstus internetā šogad arī literārajā festivālā “Prozas lasījumi 2020” ir viens no šā laika ieguvumiem, atzina literatūrzinātniece Maija Burima.

“Teksti tiek lasīti video formātā es domāju atver vēl vairāk šo lasījumu robežas gan dalībniekiem, gan klausītājiem visā Latvijā, jo es pati regulāri vakaros klausos un skatos šos lasījumus, un priecājos, ka literatūra tuvinās lasītājiem.”

Jāteic, Latgales prozas tekstu konkursā dalībnieku skaits nebija liels, tekstus iesniedza seši autori.

Konkursa organizatori atzīst, ka ir jādomā turpmāk, kā konkursam uzrunāt un iedrošināt pieteikties lielāku skaitu literāro tekstu autorus.

Ar festivāla "Prozas lasījumi" programmu var iepazīties šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt