Par tulkošanas darba nebūt ne vieglo gaitu sanākušajiem interesentiem stāstīja dzejnieks un atdzejotājs Knuts Skujenieks, tulkotājas Dace Meiere, Maima Grīnberga un Astra Skrābane.
„Es esmu no apzagtās paaudzes, jāsaka atklāti, kā tas ir. Man nebija iespējas šādām studijām, es nevarēju ceļot, kontaktēties ar ārzemniekiem. Mans darbs bija ceļošana pa rakstāmgaldu,” atzīst dzejnieks un atdzejotājs Knuts Skujenieks.
„Tās ir mīlas un naida attiecības. Gandrīz katru autoru, kuru es tulkoju, es darba procesā nīstu, bet savukārt, kad darbs ir pabeigts, tad tieši tās grāmatas, kuras ir bijušas visgrūtākās, kur naids ir šļakstējis pāri malām, es atceros – ak, cik gan brīnišķīgi bija to grāmatu tulkot!” – tā tulkotāja Dace Meiere.
Šāda situācija tulkotājai bijusi, pusgadu tulkojot itāļu rakstnieka Roberto Bolanjo tūkstoš lapaspušu biezo romānu “2666”.
Tulkotāja Maima Grīnberga lpasākumā lasīja fragmentus no somu rakstnieces Katjas Ketu atklāti nežēlīgā, vēsturiskā romāna “Vecmāte”.
„Te ir laikam tas aktieriskais piegājiens vajadzīgs. Tu iedziļinies tik tālu, cik tas ir vajadzīgs, lai grāmata elpotu, atdzīvotos, bet tu arī sevi nepārvērt par moku kambari,” saka tulkotāja Maima Grīnberga.
Rīt Eiropas māja aicina iepazīties – vai vēlreiz satikties – ar krievu autora Sergeja Jeseņina dzeju.
