Kultūras rondo

"Bernardas Albas nams" Liepājas teātrī - jauna, teatrāla pasaule uz skatuves

Kultūras rondo

Amanda Ziemele izstādē “Zivs ar kājām” reflektē par notikumu pirms 365 miljoniem gadu

Mirdza Bendrupe un Mirdza Ķempe. Vēstuļu apkopojums "Zibens apzeltīti"

Epistulārā žanra paraugs: Bendrupes un Ķempes vēstules Vidvudam Eglītim

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Četrdesmitajos un piecdesmitajos gados dzejnieces Mirdza Bendrupe un Mirdza Ķempe aktīvi sarakstījās ar Vidvudu Eglīti – rakstnieka Anšlava Eglīša brāli, kurš turpināja dzīvot Rīgā un vietējās kultūras aprindās bija pazīstams kā talantīgs pianists un klavierskolotājs. 

Vēstules apkopotas grāmatā “Zibens apzeltīti”, un zibens te var simbolizēt visdažādākās jūtas – gan erotiskās, gan cēlu mīlestību, gan kalpot kā laikmeta zīme, jo vēstules ir sarakstītas agros pēckara gados. Šī visnotaļ privātā sarakste sniedz ieskatu sarežģītu un romantisku attiecību aizkulisēs, kā arī vēstulēm raksturīgā tiešumā palīdz smalkāk izprast pēckara Rīgas māksliniecisko vidi. 

"Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" svētku izlase

Latvijas Radio raidījuma "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" autori – dzejnieks Toms Treibergs un rakstnieks Svens Kuzmins - gada tumšākajā laikā kopā ar raidījuma producenti Santu Laugu ir radījuši svētku izlasi no "Cienījamo lasītāju” grāmatu plauktuves – lai vienlaikus atgādinātu LSM.lv lasītājiem par varbūt piemirstām vai nelasītām grāmatām, kas bagātinās un intelektuāli piepildīs ziemas vakarus. 

Kā raksta priekšvārda autors Jānis Peters: “Mūsu grāmatplauktā nu ir pērle! Divu iemīlējušos un talantīgu latvju dziesminieču vēstījumi jaunajam lauvam – nelieša tēviņam Vidvudiņam.” Kopumā šī grāmata ir epistulārā žanra paraugs, lai arī tajā atspoguļojas sarežģīta mīlestības ģeometrija. Grāmatas sastādītāji rūpīgi domājuši par krājuma romānisko kvalitāti. Vēstules sakārtotas hronoloģiskā secībā. 1949. gadā pārtrūkst Mirdzas Berndrupes un Vidvuda Eglīša sarakste, bet tā atjaunojas 1965. gadā, lai arī ir kļuvusi paskopāka un formālāka. 

Dzejnieces un rakstnieces Mirdzas Bendrupes (1910–1995) pirmajos dzejoļu krājumos "Dzīvība" (1937) un "Pie jūras" (1939) jaušami filozofiski dzīves jēgas meklējumi. Stāstos un novelēs "Majestāte un pērtiķis" (1938) un "Dieva viesuļi" (1942) turpinājusi modernās psiholoģiskās noveles tradīcijas, akcentējot līdzjūtību pret visu dzīvo. Pēc kara Bendrupe tulkojusi no krievu valodas. Nozīmīgi ir Aleksandra Puškina un Mihaila Ļermontova darbu atdzejojumi. Kopš 1965. gada atsākta Bendrupes dzejoļu publicēšana periodikā.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Savukārt dzejniece Mirdza Ķempe (1907–1974) jau skolas gados pievērsusies literatūrai. Strādājusi Rīgas radiofonā par diktori, vēlāk par tulkotāju. 1930. gados Ķempe pazīstama galvenokārt kā tulkotāja, tulkojusi no krievu, angļu, vācu, franču, spāņu valodas. Bijusi precējusies ar rakstnieku Ēriku Ādamsonu (ar Vidvudu Eglīti viņa sarakstījās brīdī, kad laulība jau sāka izplēnēt). Sākoties karam, 1941. gada jūnijā Ķempe evakuējusies uz Krieviju un Maskavā strādājusi LPSR Valsts mākslas ansamblī par tulkotāju, vēlāk Latvijas leļļu teātrī par literārās daļas vadītāju. Atgriežoties Latvijā, no 1948. gada bijusi Rakstnieku Savienības dzejas konsultante. Ķempe veicinājusi latviešu literatūras un kultūras sakaru attīstību ar citām zemēm, īpaši ar Indiju. Ķempes dzejā dominē trīs galvenie motīvi – mīlestība, kultūra un laikmets.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti