Jau vēstīts, ka Uldis Bērziņš par dzejas avīzi "Izšūpojušies. Bibliotēka ostmalā" (Neputns) nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā „Labākais dzejas darbs”.
Dzejas avīze iznāca uz dzejnieka 70 gadu dzimšanas dienu pagājušā gada maijā.
"Nu jau krietns laiciņš, kopš man bij uzticēts vest uz Ventspils bibliotēku sūtījumu no Austrālijas latviešiem - Viļa Cedriņa sastādīto un 1937.gadā izdoto latvju marīnistiskās poēzijas izlasi "Jūras nemiers". Paplānā, pabalusī, tūkstoš pirkstu šķirstītā grāmata bij vismaz trim lāgiem izšūpojusies pa jūrām - bēgļu gaitās līdz uz Vāczemi, tad - uz Austrāliju, tad - grāmatu pakā uz Rīgu. Ventspilī es grāmatiņu parādīju gan, bet pēc tam vairākus gadus pats to nēsāju līdzi portfelī; mani bij pārņēmusi "ideja" rakstīt tai turpinājumu. No tādām "idejām" reti kad iznāk kas prātīgs. Varu tik sacīt paldies par dažiem „zīmīgiem mirkļiem”, kad sajutu manis iedomāto "autoru" vai "varoņu" tuvumu," krājuma priekšvārdā raksta Uldis Bērziņš.
„Viņa dzejā pieminētie pauž pavisam kaut ko citu, un ir tā kā līdzeklis savas dzejas izteikšanai,” turpina Aivars Eipurs.
„Lai nu kādās viņš būtu ticības pozīcijās, manuprāt, Dievs apbalvo viņu ar spēju rakstīt arī savu dzeju. Tad, kad viņš tulko šos lielos kultūras un literatūras darbus un sniedz tādu dāvanu latviešiem, tad, jā, es brīnos, ka notiek arī viņa dzeja, jo vienu brīdi man likās kaut kādus padsmit gadus atpakaļ, ka tas viss tā apsīkst,” stāsta Eipurs, „bet tad atkal parādās jauna grāmata, un atkal jauna grāmata…”
„Brieduma, gudrības un meistarības caurstrāvots krājums,” tā par nominēto grāmatu atzīst eksperte Ruta Briede. „Bērziņa dzeju ir patīkami vizualizēt, un nav jūtams kompromiss starp labskanību, ideju un vizuālo asociatīvo ainu, kas rodas lasot.”
Ulža Bērziņa (1944) pirmais dzejas krājums "Piemineklis kazai" tika izdots 1980.gadā, lai gan pirmās dzejas publikācijas bija jau 1963.gadā. Bērziņš ir ne tikai izcils dzejnieks, bet arī viens no latviešu atdzejas skolas virzītājiem. Viņš atdzejo un tulko no turku, persiešu, spāņu, angļu, zviedru, poļu, krievu, vecislandiešu, senebreju un daudzām citām valodām.
2011.gadā izdots Bērziņa tulkotais Korāns ("Neputns"), par ko viņš saņēmis Latvijas Literatūras gada balvas speciālbalvu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995), saņēmis Zinaīdas Lazdas balvu (1994), Baltijas Asamblejas balvu (1995) un Spīdolas balvu (2000). 2009.gadā atdzejā ieguvis Dzejas dienu balvu. Par dzejoļu krājumu "Saruna ar pastnieku" ("Neputns") saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu dzejas kategorijā (2009).
