Edvīns Raups: Grāmatā būtiski ir Latvijā pirmo reizi publicētie Lorkas zīmējumi

Lorkas eseju grāmatā viens no būtiskākajiem elementiem ir Lorkas zīmējumi, kas tik daudz un krāšņi Latvijā tiek publicēti pirmo reizi, intervijā raidījumā „Kultūras Rondo” uzsver tulkotājs un dzejnieks Edvīns Raups.

Apgādā „Neputns” tikko latviešu valodā izdotas četras no Frederiko Garsijas Lorkas lekcijām. Trīs no tām – veltītas mūzikas estētikai, viena - spāņu baroka laika dzejniekam. No spāņu valodas Lorkas lekcijas tulkojis Edvīns Raups. Gandrīz vienlaikus ar Lorkas lekcijām iznāca arī paša Edvīna Raupa dzejas grāmata „mirklis šis”.

Ceturtdien, 14. martā, viesojās Latvijas Radio raidījuma „Kultūras Rondo” studijā.

„Stāsts par grāmatu nebūtu pilnīgs, ja es nepateiktu, ka tādu pēdējo uzsvaru faktam, ka jātaisa grāmata, uzlika tieši Lorkas zīmējumi, kuri nonāca manās rokās, pateicoties Valdim Ābolam. Viņam liels paldies par to. Viņš savulaik strādāja Latvijas vēstniecībā Spānijā. Es arī tajā laikā biju Spānijā, un viņš mani ļoti pagodināja, uzdāvinot Lorkas zīmējumu kalendāru.”

Edvīns Raups stāsta, ka daudzus gadus grāmata nogulējusi grāmatu plauktā bez lietišķa pielietojuma.

„Kādā apgaismības brīdī es ieraudzīju, cik tā ir brīnišķīga doma salikt šīs lekcijas kopā ar Lorkas zīmējumiem. Un kad es šo ideju piedāvāju Laimai Slavai „Neputnā”, mēs visi uzreiz bijām vienisprātis, ka nav ko kavēties,” atceras Raups, atzīstot, ka Lorkas zīmējumos ir noslēpumainības klātbūtne, un nekad nevar precīzi definēt, kas tieši ir uzzīmēts.

„Līnijas ievelk arī blakuslīniju, kas ievijas kaut kur bezgalībā, kaut kur nezināmajā, kaut kur sāpē, kaut kur mīlestībā,” Raups poētiski raksturo Lorkas zīmējumus. „Un tieši tās ir līnijas, kuras uzreiz nav nolasāmas, bet nolasāmas tikai kontekstā, komplektā ar visām pārējām līnijām. Un tas ir tas burvīgais noslēpums, kas Lorkam piemīt visās viņa izpausmes formās.”

Lorkas eseju „Duende” tulkotājs raksturo kā „spilgtāko un Lorku raksturojošāko lekciju, kurā viņš būtībā izklāsta savas radošās virtuves aizkulises dažreiz pat ar tik bērnišķīgu aizrautību”, ka iespējams pat pārspīlē.

„Jebkurā gadījumā tā ir fantastiski skaista eseja par to, kas ir dzeja un kas ir „duende”,” secina Raups.

Tulkotājs pētījis arī eseju autentiskumu jautājumu, atklājot daudzus variantus, arī rokrakstos. „Diezgan liels juceklis,” atzīst Raups.

Plašāk Ingvildas Strautmanes intervijā ar Edvīnu Raupu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti