Šogad Viks var atzīmēt vēl vienu apaļu gadskaitli - tie ir 30 gadi, kopš dzejnieks savu mājvietu ir radis Dikļu pagastā, „Mednieku” mājās.
“Es esmu Dikļos rezidējošs rīdzinieks,” viņš nosaka.
Dikļu puse Vikam nav sveša, te bērnībā, radu mājās, kopā ar brāli Imantu aizvadīta ne viena vien vasara. Un tagad lauku dzīves ritms ir arī viņa ikdiena.
“Man ir indiāņu dzīvesveids, es jau no veikala kaut ko minimāli nopērku, to, kas dārzā aug, es pats audzēju,” stāsta Viks.
“Mana lielākā vērtība ir mani vecāki, re, vakar pa pastu atnāca [Valsts prezidenta Raimonda] Vējoņa apsveikums, es aizliku aiz viņu bildes, es teicu - tā ir atskaite jums par manu veikumu šajā dzīvē,” stāsta dzejnieks.
Un paveikts jau ir patiešām daudz - dzejoļi, proza, pasakas bērniem. Vika pasaku tēli bijuši aizraujoši jau vairāku paaudžu bērniem, un tagad 13 gadus šie pasaku varoņi Dikļos dzīvo arī Vika pasaku parkā.
“Būtībā, ja man nebūtu pašam savi bērni, diezin vai es būtu rakstījis pasakas,” atzīst Viks.
Vēl viens nozīmīgs Vika devums ir dziesmu vārdi, un to, ka šo dziesmu, kuras ir kļuvušas populāras, ir ļoti daudz, apliecināja arī viņa jubilejas pasākums Dikļos, kurā skanēja Imanta Kalniņa dziesmas, kuras tapušas, pateicoties Vika dzejai.
Lai arī savu astoņdesmit gadi Viks dēvē par ražas laiku, tas nenozīmējot, ka radošajā ziņā tagad būtu pieklusums.
“Šī tā saucamā robežšķirtne, ko iezīmē šis skaitlis, tas vertikālais kliņģeris ar nulli klāt, man tā neko neizsaka, tāpat rodas idejas dzejoļiem, idejas prozas tekstiem, protams, ka gribētos, lai tās idejas, kuras man joprojām rodas, lai es tās pagūtu piefiksēt uz papīra, to, protams, gribētos,” atzīst Viks.
Apaļajai jubilejai veltītie pasākumi šovasar vēl Dikļos turpināsies, un arī gadskārtējās Imantdienās būs īpaša dziesmu programma, kurām vārdus rakstījis dzejnieks Viktors Kalniņš jeb Viks.
