Dzejniekam Jānim Peteram- 75

Šai dienā, 30.jūnijā, ievērojamo 75.dzimšanas dienu svin izcilais latviešu dzejnieks un publicists, sabiedriskais darbinieks un neskaitāmu tautā iemīļotu dziesmu vārdu autors Jānis Peters.

Gan latviešu dzejas, gan - it sevišķi populārās - mūzikas vēsturē Jāņa Petera vārds ierakstāms ar zelta burtiem. Dzejnieka rokai pieder vārdi vairākiem simtiem dziesmu, kuru vidū daudz teātra mūzikas, visvairāk kopdarbu tapis ar komponistu Raimondu Paulu.

Jānis Peters dzimis Priekulē, 1939.gada 30.jūnijā, pēc kara dzīvoja Liepājā, kur strādājis Liepājas teātrī par skatuves strādnieku un režisora palīgu (1957-1963).

Pēc pirmajiem mēģinājumiem literārajā laukā Peters kļuva par žurnālistu Liepājas rajona laikrakstā "Ļeņina Ceļš" (1963-1964). Vēlāk devās uz Rīgu, kur strādāja laikrakstā "Cīņa" (1964-1967), žurnālā "Zvaigzne" par prozas nodaļas redaktoru (1967-1972), līdztekus sacerot dzejoļus. Pirmais ar nosaukumu "Kaist pīlādzis sniegā" publicēts 1961.gadā, un pirmais Jāņa Petera dzejoļu krājums "Dzirnakmens" izdots 1968.gadā. Ap šo laiku tapušas arī pirmās dziesmas ar Petera dzeju, kuru autors bija Ģederts Ramans.

Kopumā Peteram izdoti septiņi dzejoļu krājumi un vairākas izlases, dzejnieku ierindojot pagājušā gadsimta 70. un 80.gadu latviešu dzejas priekšplānā līdzās Ojāram Vācietim, Imantam Ziedonim, Mārim Čaklajam un citiem.

1971.gadā sākās dzejnieka Petera sadarbība ar komponistu Raimondu Paulu, kuras rezultāts mērāms simtos  dziesmas, dziesmu cikli, mūzika kino, teātrim, korim, zēnu korim.

Petera dzeju savos sacerējumos izmantojusi lielākā daļa Latvijas skaņražu, it sevišķi vieglajā žanrā un teātra dziesmu repertuāram, to vidū Ivars Vīgners, Uldis Stabulnieks, Gunārs Rozenbergs, Zigmars Liepiņš, arī Imants Kalniņš, Pēteris Plakidis. Peters sarakstījis libretu Paula Dambja operai "Spārni".

1968.gadā Jānis Peters kļuva par biedru Rakstnieku savienībā, kur vēlāk pildīja dzejas konsultanta, valdes sekretāra un pirmā sekretāra pienākumus. Vienlaikus ar dzejošanu Peters pievērsies arī publicista darbam, sacerot esejas par izciliem latviešu kultūras darbiniekiem, kā izcils veikums vērtējama viņa grāmata par Raimondu Paulu, kas vienlaikus ir latviešu vieglās mūzikas vēstures pārskats.

Pēc 1984.gada Jānis Peters pastiprināti pievērsies sabiedriskajai un politiskajai darbībai, kļūdams par vienu no Atmodas laika centrālajām personībām. 90.gados dzejnieks pievērsies diplomāta darbam, būdams Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijā (1992-1997).

Jāņa Petera izcilais veikums apbalvots ar literārām un valstiskām godalgām, kuru vidū arī Venēcijas Svētā Marka ordenis un Triju Zvaigžņu ordenis.

Arī 21.gadsimtā Peters atgriezies pie sadarbības ar Raimondu Paulu un citiem skaņražiem, izdots viņa dzeju krājums "Minhauzens un kamikadze", iestudētas vairākas teātra izrādes un koncertprogrammas, kur skan Jāņa Petera dzeja.

Fotogrāfijas no Jāņa Petera jubilejas koncerta 28.jūnija "Arēnā Rīga"

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti