“Saule pusdienā” ir Ņujorkas apkaimē, Livingstonā, mītošās dzejnieces kopoti raksti vienā, apjomīgā sējumā.
Šo fundamentālo darbu ir sakārtojusi literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe, to papildinot ar apjomīgu priekšvārdu.
Dzejniece stāsta pati – dzejā, sarunā, dienasgrāmatas fragmentos, un lasītājs varēs iepazīt arī citu samanīto un novērtēto dzejnieces Ritas Gāles dzejā un personībā.
Rita Gāle dzimusi 1925. gada 30. septembrī Rīgā. Tēvs – veterinārārsts Andrejs Gāle, māte – Latvijas Universitātes baltu filoloģijas studente Alvīne, dzimusi Gulbis. Abi dzejnieces vecāki saknēm saistīti ar Limbažiem. Bērnību Rita Gāle pavadījusi vecāku lauku mājās Džūkstes pagastā ''Tomiņos'', kur gājusi ganos. Džūkstes “Tomiņus” uzskata par savām īstajām mājām. Tālāk ceļš vedis uz Jelgavas Valsts ģimnāziju un Skolotāju institūtu, tomēr vidusskolu beigt viņai izdodas tikai Eslingenā, kur nonāk bēgļu gaitās kopā ar māti un brāli. Tēvs paliek Latvijā, kā veterinārārsts viņš Otrā pasaules laikā bija iesaukts dienestā. Kad Rita Gāle pēc vairāk nekā 30 gadiem pirmo reizi apciemoja Latviju, tēvs jau bija miris un viņa kapa vieta nezināma. “Tomiņus” Rita Gāle no jauna ieraudzīja tikai 1989. gadā, bet kopš 1990. gada Džūkstē ierodas vai katru gadu, ciemojas skolā, satiekas ar draugiem.
Par dzejošanu Rita Gāle stāsta, ka pirmie dzejoļi tapuši pusdziedāti, ganu gaitās ejot. Skolas gados labprāt uzstājusies ar dzejas deklamācijām, līdz nodomājusi, kālab gan nevarētu pati rakstīt. Un tā tas sācies. Jelgavā iznākušajā laikrakstā “Zemgale” no 1942. līdz 1944. gadam ar Ritas Rasas vārdu publicēti vairāki dzejoļi.
Pēc septiņiem Vācijā nodzīvotiem gadiem tālākais Ritas Gāles ceļš 1951. gadā veda pāri okeānam uz Ameriku, vispirms uz Rietumkrastu. Sākumlaiks bija grūts – Rita Gāle strādāja fabrikā, māte tīrīja svešas mājas, brālis mācījās skolā, rūpes prasīja arī 1950. gadā Vācijā dzimušais dēls Andris. Taču drīz Rita Gāle saņēma vēstuli no kādreizēja Jelgavas Skolotāju institūta drauga Gunara Saliņa ar aicinājumu braukt uz Ņujorku, “pie cilvēkiem”. Rita Gāle devās uz Ņujorku, kļūstot par rosīgu līdzdalībnieci “Elles ķēķa” literārajās vakarēšanās, dokumentējot literārās rosmes un spilgtās personības. “Elles ķēķis” nav dzejnieku izdomāts. Tas ir vietas apzīmējums nelielam kvartālam starp Taimskvēru un Hudsonas ostmalu – starp 41. un 42. ielu Ņujorkas centrā. Varbūt tieši jūrnieku un ielas meiteņu sabiedrība, varbūt krodziņi un ļaudis tajos ļāva latviešu dzejniekiem šajā kvartālā labi justies.
1965. gadā Ņujorkā dzejas vakarā piedalās dzejnieces Klāra Zāle, Rita Gāle, Baiba Bičole, kuras sevi dēvē par pārdaugavietēm, jo visas dzīvo pāri upei – Ņūdžersijā.
Kopš 1967. gada Rita Gāle krāja rakstnieku balsu ieskaņojumus. Dokumentēja latviešu trimdas dzīvi, literāro dzīvi, filmēja sarīkojumus. Šie materiāli nosūtīti uz Literatūras muzeju Rīgā, kā arī izmantoti daudziem radio raidījumiem. Tāpat Rita Gāle iepazīstināja trimdas latviešus ar Latvijas dzejniekiem, izsūtītiem/represētiem autoriem.
Dzejniece Rita Gāle sevi uzlūko par mazrakstītāju. Viņa uzskata, ka dzejolim ir jāskan kā dziesmai, kā melodijai, un negatavu dzejoli dzejniece nav ar mieru ne lasīt kādā sarīkojumā, ne publicēt. Rita Gāle atzinusi, ka viņai ir tikai tīras iedvesmas dzejoļi, tie rodas neapzināti, pēkšņi, paši no sevis. Lasītājiem bija jāgaida līdz 1965. gadam, kad iznāca pirmā Ritas Gāles dzejas grāmata.
Grāmatas ''Saule pusdienā'' mākslinieks ir Ivo Grundulis.
Grāmatas izdošanu atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonda paspārnē esošais Edgara Sūnas Piemiņas fonds, Latviešu Fonds.
