Robežu pārkāpšana un ceļošana visplašākajā šo vārdu nozīmē ir viena no raksturīgākajām tēmām pēdējo gadu Latvijas dzejā, tādēļ arī dzejas diska veidotāji to izvēlējušies par visa diska vadmotīvu.
Producente Aija Fedorova skaidro, ka viens no iemesliem šīs tēmas aktualitātei varētu būt jaunas dzejnieku paaudzes ienākšana: „Šajā brīdī latviešu literatūrā ir notikusi zināma veida paaudžu maiņa. Ir ienākusi vesela virkne jaunu, talantīgu, radošu dzejnieku, kas ir zināmā mērā arī dumpinieciskāki, un viņu rakstītajos darbos dominē ceļošana, robežas”.
Līdzās jaunajiem diskā pārstāvētas arī citas dzejnieku paaudzes - kopumā 22 autori. Viņu vēstījumi atklāj, cik atšķirīgi un daudzpusīgi var interpretēt un saprast jēdzienu robežas. „Mēs varam runāt par vismaz triju līmeņu tēmām. Pamatlīmenis ir darbi, kuros tiek runāts par fizisko ceļošanu. Nākamais līmenis saistīts ar dažāda veida iekšējām robežām. Trešo līmeni raksturo ceļošana laikā un fantāzijā,” stāsta Fedorova.
Robežu pārkāpšanas tēmā iekļaujas arī dzeja ar sociālu tematiku, kas Latvijas dzejniekiem nav raksturīga, tomēr pēdējos gados sāk dominēt arvien vairāk. Spilgtākais un skaudrākais piemērs šajā diskā ir Ingas Gailes dzejolis „Aizbraucot”. Aija Fedorova Gailes dzejoli dēvē par savā ziņā visas dzejas izlases atslēgu, jo tajā ietverta ļoti daudzu Latvijas cilvēku šī brīža sajūtu esence.
Nav daudz dzejoļu, kuros būtu izpausta tik skaudra smeldze par Latviju, tomēr, rakstot arī par jebkuru citu tematiku, teju ikviena mūsu dzejnieka darbā ir jaušama piesaiste Latvijai, tas raksturīgs arī jaunākās paaudzes dzejniekiem. „Jaunās paaudzes dzejnieku darbos tematikas ziņā parādās ļoti daudz citu valstu pilsētām veltīti dzejoļi. Dažādi eksotiski nosaukumi vairs nav nekas jauns un neparasts. Bet tai pašā laikā neatkarīgi no katra individuālās dzīves pieredzes ir novērojama smalka un niansēta piesaiste Latvijai,” stāsta Fedorova.
Būtisks aspekts arī tas, ka absolūti lielākais vairums Latvijas dzejnieku joprojām izvēlas dzejot tieši dzimtajā valodā, arī tā apliecinot savu piederību un kopjot un bagātinot latviešu valodu. Pasaulē netrūkst arī pretēju piemēru, ka dzejnieki atsakās no savas valodas un raksta dzeju, piemēram, angļu valodā.
Radio „Naba” veidoto dzejas disku „Robežstūmēji” prezentēs piektdien. Savukārt Dzejas dienas sākas jau šodien, un 11 dienu garumā piedāvās vairāk nekā 30 pasākumu dažādās Rīgas vietās.
