Marija Andžāne ir latgaliešu dzejniece, kas dzimusi 1908. gada 8. septembrī. Šķaunes pagastā Marija Andžāne tiek pētīta kopš 1990. gada profesores Ilgas Šuplinskas vadībā, un šogad uz dzejnieces 110. jubilejas svinībām ieradās arī dzejnieces dzimtas pārstāves, kas vien nesen uzzinājušas, ka Marija Andžāne bijusi tiem rados.
“Patiesībā par dzejnieci Mariju Andžāni vai par to, ka mums ārzemēs, Amerikā, ir radi, es uzzināju tikai 90. gados, kad par to sāka runāt jau atklāti,” pastāstīja Marijas Andžānes brāļa mazmeita Lolita Šelvaha.
Pirmo reizi Latgali apciemojusi arī dzejnieces mazmeita Anita Marija Strods-Dore no Ņujorkas. Nonākot vecmāmiņas piemiņas vietā, dzejnieces mazmeita bijusi patiesi pārsteigta un pateicīga par to, ka Latvijā tik saudzīgi tiek glabāta šīs zemes dižgaru piemiņa.
“Tas ir fantastiski, vienkārši skaisti – mans tēvs šo vietu ir redzējis, bet pārējā mana ģimene nav, un viņi būtu tik pārsteigti. Es zinu, ka mana vecmāmiņa būtu ļoti saviļņota, tas ir fantastiski,” pauda Anita Marija Strods-Dore.
Savukārt Lolita Šelvaha neslēpa savu pārliecību, ka par šo unikalitāti jāpateicas konkrētiem cilvēkiem – profesorei Šuplinskai un vietējiem iedzīvotājiem, kas rūpējas par Marijas Andžānes piemiņas saglabāšanu.
Kā intervijā minēja pasākuma galvenā organizatore, Marijas Andžānes pētniece profesore Šuplinska, mūsdienās, kad tik daudz notiekot bezjēdzīgu, ātru un histērisku kustību, Marijas Andžānes dzeja, kas fokusēta arī uz cilvēku, konkrētajā brīdi varētu ļaut sakārtot sevi un apkārtējo vidi, domājot arī valstiskā mērogā. Pasākumā tika aicināti piedalīties arī Šķaunes un ar Šķauni saistīti iedzīvotāji, kuru vidū ir arī slavenā Latvijas aktrise Mirdza Martinsone.
“Es te tikpat kā esmu dzimusi, lai gan esmu dzimusi Rīgā. Bet te es esmu dzīvojusi katru vasariņu, no paša sākuma, kamēr babiņa bija dzīva, kamēr mamma bija dzīva,” stāstīja Martinsone. “Nu ļoti svarīgi, kaut vai tas, ka mēs tiekamies, kaut vai mēs iepazīstamies, kaut vai es vairāk tagad lasīšu Mariju Andžāni.”
Tāpat kā citi nelielie ciemati, arī Šķaune strauji zaudē iedzīvotājus, tādēļ Marijas Andžānes jubilejas svinībām šogad ir arī tālejoša nozīme, jo to laikā tika domāts arī par Šķaunes pagasta pārvaldes ēkas kā tūrisma objekta tālāku attīstīšanu. Pagasta ēku jeb 20.gadsimta 30. gados celto robežsardzes kordonu plānots piepildīt ar vietējo iedzīvotāju dzīves un atmiņu stāstiem, lai, labākajā gadījumā, veicinātu tūrisma plūsmu uz Latgales pierobežu, bet sliktākajā – saglabātu piemiņu par Šķauni un no turienes nākušajiem ļaudīm.