Dzeja zina vairāk par mani. Saruna ar Valmieras dzejnieci Tamāru Skrīnu

Izdevniecība "Pētergailis" laidusi klajā Valmieras dzejnieces Tamāras Skrīnas 70. jubilejas dzejas krājumu "Mini". Kabatas formāta sējumiņš piepulcējies šajā pavasarī izdotajām dzejas grāmatām. 

Līdz šim Tamārai Skrīnai ir iznācis viens dzejas krājums un bijusi viena publikācija dzejas kopkrājumā “Acis”. Kopš tā laika pagājis visai ievērojams laika sprīdis. Vai viņa krāj sakāmo, vai arī tas pienāk klāt mazpamazām, aptverot ne tikai mēnešu, bet gadu apjomu?

“Man visi dzejoļu bloki pazūd, aizslīd. Bet visu laiku es esmu rakstījusi. Publikācijas ir bijušas laikrakstā "Liesma". Katru mēnesi pirmajā piektdienā laikrakstā ir literatūras lappuse. Publikācijas ir daudz,” par saviem darbiem stāsta Tamāra Skrīna.

“Tas, ka nav grāmatas, varbūt tā ir laba zīme, ka nav par daudz.

Salīdzinot ar padomju laiku, kad iznāca vagoniem. Sliedes ir beigušās, vagoni vēl ripo. Es nevaru paņemt vagonu uz rokām. Es varu paņemt grāmatu, lielāku vai mazāku, bet ne vagonu.”

Dzejniece stāsta, ka nelieto nekādas elektroierīces, televizoru pēdējoreiz skatījusies pirms 20 gadiem, arī radioaparāts ir apklusis. “Mana pasaule ir nevis vārds, bet klusums,” secina Tamāra Skrīna, sarunas sākumā aicinot vienam otru uzrunāt uz “tu”, jo “tā Valmierā darot”.

Bet, kad dzejolis kļūst tā vērts, lai ar viņu varētu dalīties ar citiem?

“Tas ir pašam jājūt. Tā ir ir pašizjūta, pašapziņa, pašskaidrība. Tas ir tas, ko es gribu. Man neder patīk vai nepatīk. Ir divas iespējas, vai nu cilvēks to var izlasīt, vai ne. Tas nav gluži tik vienkārši,” vērtē Skrīna.

Dzejas krājumu “Mini” dzejniece veltījusi savai pilsētai Valmierai. Cik liela nozīme Valmieras raksturam ir dzejas tapšanā, vai tas ietekmē domu un interešu gaitu?

“Tā ir redzamība, kas nav redzama, tā realitāte, kura ir ieraugāma dzīvojot. Tā man ir Valmiera. Iedomājies gaismas kolonu. Virs Valmieras tāda gaismas kolona, kas enerģētiski tik ļoti augsta, uzlādēta, radoša, garīga.

Tam nav gala, tam nav virsotnes,” tā savu pilsētu raksturo Skrīna.

Dzejniece arī norāda, ka viņa var dzīvot tikai Valmierā, jo tā ir radīšanas pilsēta. Bet ir gadījies arī kāds neparasts notikums.

“Tas var būt arī savādāk. Ja, piemēram, nokļūst miglā pilsētā. Man vienu reizi tā bija. Un notika tā, ka Valmiera ir pazudusi, es vairs neredzu. Migla, tāda blīva, bieza. Es viena pati paliku. Bet kam tad es varu zvanīt. Zvanītu glābējiem, lai palīdz man atrast pilsētu, bet viņi arī ir pazuduši. Tā nav ārpusēja lieta, bet sveša sajūta. Var teikt, arī sirreāla, bet tā ir patiesība. Bet tā kolona paliek. Pēc trim dienām Valmiera atradās,” atklāj Skrīna.

Lasot Tamāras Skrīnas dzeju, ir sajūta, ka nupat ir noticis kas briesmīgs, juceklīgs, haotisks un nu piepeši ir iestājies miers. Miers, kuru viņa ierāmē savās trīsrindēs.

“Man gribētos teikt, ka ir gadījumi, ka ir otrādi. Patiesībā dzejā ir otrādi, dzeja jau to zina pirmā, arī par šo, piemēram, nelaiku vai bezlaiku.

Ir daudzas lietas, ko varēja izlasīt pirms, pirms es to zināju, pirms tu to zināji, vai pasaule zināja. Man ir jātic dzejai, jo tā zina vairāk par mani,” atzīst Skrīna.

"Ap strupiem, aprautiem dzejas vārdiem plešas brīvi pieelpota, plaša, gudra un noslēpumaina laiktelpa, kur smalki niansēti sadzīvo spridzīga dabas lirika, sociāla groteska, mūžības zibšņi un dzīves smagums ar māla mēteli mugurā," tā par Tamāras Skrīnas dzejoļu krājumu "Mini" raksta tā redaktore, autores spalvasmāsa un arīdzan valmieriete Daina Sirmā.

Dzejniece Tamāra Skrīna dzimusi 1950. gadā, Limbažu rajona Brīvzemnieku pagastā. 1969. gadā, pēc toreizējās Valmieras 11.varoņu komjauniešu vidusskolas absolvēšanas strādājusi Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā par šķeterētāju. Pirmā publikācija – dzejoļi "Smieties ir jāprot" un "Mēness zirgs" Valmieras rajona laikrakstā "Liesma" 1972. gadā, pēc sešiem gadiem iznāk debijas dzejoļu krājums "Dzintars asiņo". Savukārt kopkrājumā "Četri" 1986. gadā tiek publicēta dzejoļu kopa "No vienas saules".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti