Izdevniecības “Neputns” klajā laistajā dzejoļu krājumā “Kalps” apkopotas dzejnieces un gleznotājas Rutas Štelmaheres poētiskas pārdomas un novērojumi, kas radušies apceļojot ar stāstiem bagātas Latvijas vietas, īpaši muižas. Dzejniece skaidro: “Bija nepieciešamība tur uzturēties ilgāk, ne tikai caurbraucot, un šādā veidā es it kā sarunājos ar šo vietu, iztēlojos un mēģināju uzzināt daudzas lietas, papētīt vēsturi. Un dzejoļi radās kā mana iekšējā atbilde uz šīs vietas aicinājumu.”
Ruta Štelmahere pasauli redz arī kā gleznotāja. Iespējams, tādēļ viņas dzejas stāsti par Rundāles, Vecauces, Gārsenes, Zasas, Mārcienas, Abgunstes un Pedvāles noskaņām ir vizuālām detaļām piesātināti.
“Mani interesēja mākslinieciskas detaļas. Šķiet, manos dzejoļos ir daudz šo sīko detaļu, kas kopā būvē stāstu. Tā ir tā mana redze, kā es to redzu. Katrai vietai ir sava smarža un savs gaiss, un savs atmosfēras blīvums,” atzīmē autore.
Īpaša nozīme grāmatas tapšanā ir dzejnieces ceļojumam uz Izraēlu. Viņa stāsta: “Mans ceļojums un Svētās zemes blīvie kultūras slāņi un sajūta, ka šeit ir staigājusi šī persona, par ko es lasu gandrīz visu dzīvi. Tā atstāj ļoti lielu iespaidu, un tur arī tapa dzejoļi un atslēgas dzejolis grāmatas nosaukumam.”
Izdevuma redaktors un dzejnieks Jānis Rokpelnis dzejoļu krājumu “Kalps” raksturo kā Rutas Štelmaheres mākslinieces acs un jūtīgas sirds nevainojamā izteiksmē atveidotu mūsdienu Latvijas un cilvēku likteņu cildinājumu.
