Šis septiņu garstāstu krājums ir rakstnieces Ingas Žoludes piektā prozas grāmata līdzās iepriekš iznākušajiem trim romāniem — “Silta zeme” (2008), “Sarkanie bērni” (2012), “Santa Biblia” (2013) — un stāstu grāmatai “Mierinājums Ādama kokam” (2010), kas 2011. gadā saņēma Eiropas Savienības literatūras balvu.
“Inga Žolude prot būt aizkustinoši liriska un vienlaikus izvelk no savu varoņu zemapziņas slēptāko, lai asi un nesaudzīgi līdz nervam atkailinātu cilvēka esības fragmentus. Tādi mēs esam,” norāda Arvis Kolmanis.
“Šīs grāmatas stāsti ir tapuši no vērošanas — visbiežāk sevis vērošanas, dabas, cilvēku vērošanas — un no ieklausīšanās — visbiežāk klusumā, sevī, vārdos. Tēli šajos stāstos runā, taču bieži vien vārdi ir ietilpīgāki, pirms tie izteikti, — vēlējos uzrakstīt par stāstiem, ko mēs nesam sevī un par kuriem neviens, iespējams, nenojauš,” skaidro grāmatas autore.
Grāmatas māksliniece Katrīna Vasiļevska. Grāmatas vāku noformējumā izmantots Pauļa Liepas darbs "Trash Talk".
