"Nosaukums ir vienkāršs. "Soul. Burkans. Undens” – tas nozīmē saule, burkāns un ūdens, protams, rakstu valodā. Bet kā tas radās un kāpēc tas nosaukums tāds ir?” stāsta Guntars Godiņš Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo”.
Šo mazliet neparasto nosaukumu dzejniece aizguvusi no kādas meitenes atbildes Igaunijas televīzijā.
"Televīzijā bija raidījums bērniem, aptauja, un viens jautājums bija piecgadīgai meitenei,
vai jūs zināt, kas ir Igaunijas ģerbonī. Meitene atbildēja, nu kas tur var būt, saule, burkāns un ūdens. No tā arī veidojās dzejolis un pēc tam arī grāmata.
Jo Heli nesen arī Somijā iznāca grāmata, kas saucās tieši tāpat - "Saule, burkāns un ūdens",” turpina Godiņš.
Izdevniecības "Pētergailis” izdotā Heli Lāksonenas dzejas izlase "Soul. Burkans. Undens” ir jau trešā latviski izdotā viņas grāmata. Pirms tam ir iznākusi dzejas izlase "Kad gos smei" (2012) un dzejas grāmata bērniem "Piec ait kalns" (2015).
Heli Lāksonena dzejoļus raksta un lasa dienvidrietumu somu valodas dialektā jeb tā saucamajā īsajā somu valodā, to atdzejošanai Guntars Godiņš šoreiz izmantojis Vidzemes lībiskās izloksnes, valodu, ko cilvēki runā ap Ainažiem un Salacgrīvu.
"Tā ir valoda, kura ir ļoti līdzīga Heli valodai, jo viņa raksta dienvidrietumu somu dialektā, kas ir ļoti īsa valoda. Arī mūsu Salacgrīvas valoda, Ainažu valoda ir īsa, un
arī Ainažu un Salacgrīvas valodā nav gramatisko dzimšu, nav vīriešu, sieviešu dzimšu – tāpat kā somu valodā vai igauņu valodā,” skaidro Godiņš.
Godiņš atzīst, ka, jau pirmo reizi izlasot Heli Lāksonenas dzejoļus, sapratis, ka dialekts jātulko ar dialektu.
"To nevar pārtulkot vienkārši literārajā valodā vai rakstu valodā. Un līdz ar to es meklēju, kurš dialekts, kura izloksne, kura būtu tā valoda, kuru es varētu izmantot. Bet es izmantoju svarīgākās iezīmes, kas ir atrodamas lībiešu dialekta Vidzemes izloksnēs. Teiksim, kurzemnieki mazlietiņ atkal runā savādāk un vidzemnieki ir pavisam citi,” vērtē Godiņš.
Heli Lāksonenas darbu atdzejošanu viņš sauc nedaudz par spēli, nedaudz par jaunas valodas radīšanu.
"Katrā no Heli grāmatiņām man ir vārdnīciņa, es arī paskaidroju, ko tas vārds arī nozīmē.
Tā jau nav tikai fonētika un pieraksts, bet arī leksika, jo es izmantoju tos vārdus, kurus arī lieto šajā pusē. Kaut vai taurenis viņi nesaka, drīzāk – plestiķis.
Līdz ar to tas man ir interesanti. Tu tulko no vienas valodas otrā, kas atkal nav latviešu,” gandarīts Godiņš.
Iepriekšējās grāmatās, īpaši, "Kad gos smej”, lasītājs varbūt jau bija pieradis dzirdēt komiskās dzejas nianses, šajā reizē Heli Lāksonenas darbi ir atšķirīgi.
"Heli arī mainās un atrod citas intonācijas un varbūt arī citas tēmas. Tas ir arī patīkami, ka dzejniece mainās un ka katra grāmata ir kaut kāds notikums arī no stilistiskā viedokļa vai no cita viedokļa. Un arī šajā manā izlasē atradīs arī citas nianses nekā "Kad gos smei",” atzīst Godiņš.
Kurzeme dzejas braucienam nav izvēlēta nejauši, jo šobrīd Heli Lāksonena strādā Ventspils starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā, raksta savus darbus un tulko Čaka dzejoļus, jo ir ļoti aizrāvusies ar viņa daiļradi.
Uzstāšanās reizēs Heli Lāksonena stāstīs par to, kā dzejoļi ir radušies un ko tie nozīmē. Būs gan dzejoļu lasījumi, gan Heli Lāksonenas un Guntara Godiņa sarunas.
