“Šajā pasaku grāmatā mēs savienojām nerātnās un tā saucamās brīnumpasakas. Ar Vladimira Propa gādību par brīnumainām sauc iniciācijas pasakas. Teju tāpat kā ozolu klātesamība nosaka tipiskā Krievijas meža statusu (mežs bez ozoliem itin kā nemežs), tā brīnumpasaka kļuvusi par pasaku ainavas dominējošo elementu. Nerātnās pasakas – gaismas plaiksnījumi starp kokiem; to nejaušā neregularitāte lasāma caur secīgu brīnumpasakas attīstības prizmu, tās cikliskajiem klejojumiem un atgriešanos,” skaidroja apgāda “Literatūras kombains” pārstāvis Kristaps Vecgrāvis.
Viņš arī norādīja, ka dažādu latviešu valodas dialektu izmantošana tulkojumā ļāva atkāpties no mūsdienu literārās valodas normētajām struktūrām un intonācijām: “To vietu tūliņ ieņēma citas, oriģinālo intonāciju un situāciju radītās, bet divu dažādu stilistiku un poētiku savienošana vienā grāmatā atļauj tulkojuma ietvaros veidot pasauli ar dažādām plaknēm, tādējādi paplašinot tulkojuma laiktelpu: laiktelpu, kurā jāiedabū krievu pasakas laiks un plašums.”
