2020. gadā klajā nākuši vairāki latviešu autoru ilgā laika periodā tapuši romāni. Piemēram, gada sākumā apgāds “Dienas Grāmata“ laida klajā Andras Manfeldes romānu “Vilcēni”.
“Varētu arī būt, ka kaut kādā mērā tas ir veltījums četrdesmitgadniekiem – tādiem kā es vai mazliet jaunākiem, – kas vispār notika ar mums. Te nu mēs esam,” atzina rakstniece Andra Manfelde.
“Dienas Grāmatas” latviešu literatūras klasiķiem veltītajā romānu un literatūras pētījumu ciklā “Es esmu…” šogad pie lasītājiem nonāca Andra Zeibota romāns “Krauklis” par Jāni Ziemeļnieku, Laimas Kotas “Cilvēks ar zilo putnu” par Anšlavu Eglīti, kā arī Ingas Gailes romāns “Rakstītāja” par rakstnieci un sieviešu tiesību aktīvisti Ivandi Kaiju.
“Ir būtiski aktualizēt viņas darbus atkal no jauna, jo viņai mazliet ir nodarīts pāri. Līdz 1940. gadam viņu lasīja, viņa bija ļoti populāra, bet ne kritiķu atzīta,” par sava darba varoni Ivandi Kaiju sacīja Inga Gaile.
Tikmēr rakstniece Inga Ābele stāstu krājumā “Balta kleita” apkopoja asociācijas par baltas kleitas nozīmi katras meitenes un sievietes dzīvē.
“Es domāju, ka dzīve vispār ir tāda abpusgriezīgs asmens. Kopā skaistais un līksmais, gan arī biedējošais. Balta kleita kā simbols tam visam,” par darbu sacīja Inga Ābele.
600 lappušu ekskursu ļoti tālā nākotnē lasītājiem romānā “Pasaules vēsture” vasarā piedāvāja rakstnieks Pauls Bankovskis. Ironiskais stāsts par šodien pasaulē notiekošo un atgriešanos pagātnē bija rakstnieka pēdējais vēstījums saviem lasītājiem.
Aizvadītajā gadā bija iespēja iepazīties arī ar jauno autoru darbiem. Debijas romānu “Koncerts vectēva pagalmā”, kurā aprakstīti reāli notikumi, lasītāju vērtējumam nodeva Guntis Eņģelis. Bet savu pirmo tikšanos ar nupat pasaulē nākušu bērnu dokumentālā dienasgrāmatā “Mammmanuālis” vizualizējusi Mākslas akadēmijas studente Guna Poga.
Pēc septiņu gadu pārtraukuma ar jaunu dzejoļu krājumu “Pirms izvākšanās” sevi pieteica dzejniece, prozaiķe, atdzejotāja un tulkotāja Amanda Aizpuriete, kura atzina, ka “dzejolis jau ir dzīvs tikai tad, kad kāds viņu izlasa. Tas man tiešām ir ārkārtīgi būtiski, lai kāds šo dzejoli izlasītu.”
Savukārt Kārlis Vērdiņš jaunākajā dzejoļu krājumā “Gatavā dzeja”, kas vizuāli atgādina ēdiena līdzņemšanas kārbiņu, spēlējās ar ikdienā ierastiem tekstiem – lietošanas pamācībām, sludinājumiem, interneta ziņām un citām ikdienišķām lietām, ko autors centies pielīdzināt mākslas darbiem. “Mums cenšas kaut ko pārdot, mums cenšas iepatikties, cenšas kaut kā izprovocēt uz mūsu atbildes reakciju, un tad visi šie teksti grāmatā ir apspēlēti,” stāstīja dzejnieks.
Aizejošajā gadā klajā nākuši arī vērienīgi biogrāfiski un pētnieciski darbi. To skaitā teātra kritiķes Līvijas Dūmiņas stāsts par aktiera Artūra Skrastiņa radošo izaugsmi grāmatā “Artūra Skrastiņa Spogulija” un mākslas zinātnieces Santas Hiršas monogrāfija “Gaismas konstruktors” par Latvijas laikmetīgās mākslas pārstāvja Andra Brežes daiļradi.
Nozīmīgs šis gads bijis rakstniekam Jurim Zvirgzdiņam. Lasītāju vērtējumam nodotas trīs viņa jaunākās grāmatas, kā arī par ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un nenovērtējamu pienesumu bērnu literatūrā rakstnieks saņēma Latvijas Literatūras mūža balvu.
