Romānā gluži kā jūgenda nama ejas savienojas kāpņu telpas otrajā stāvā, tā arī divdesmitā gadsimta četrdesmito un deviņdesmito gadu notikumu paralēles to izdara tagad, 21. gadsimta sākumā.
Noslēgts darījums par Rīgas Alberta iela īres namu, pārmaksājot sākotnējo cenu. Pazīstams jurists un viņa jaunais palīgs vilcinās ar ierakstu Zemesgrāmatā, vārda vistiešākajā nozīmē ķeroties pie Alberta ielas pagraba “skapī” atrasta skeleta nāves apstākļu noskaidrošanas, kurā piedalās lasītajam jau pazīstamie “Rīgas detektīva” varoņi Andrejs Vanags, viņa draugs tēlnieks Aleksandrs un advokāts Salēvičs.
Rakstniece Inga Ābele “Jūgenda pasāžu” vērtē kā prasmīgi izturētu detektīvžanra darbu.
“(..) tas ir arī mūsdienu Rīgas sabiedrības pētījums, vienos vākos ietilpināts pilsētvides pieraksts. Smalkais cilvēku portretējums ir pa spēkam vien nobrieduša autora vērojumam, un Franciskai tāds piemīt. Nav vajadzīgi ne tiesneši, ne bendes – grēks pats nobriest par sodu,” raksta Ābele.
“Franciskas Ermleres detektīvam piemīt dokumentālas mistikas svars. Tas ierauj lasītāju kultūrvēstures dzīlēs. Sasien mezglā vietas un cilvēku likteņus. Detaļu precizitāte valodā un dzīves vērojumā tēlotajam piešķir klātbūtnes sajūtu,” atzīst mākslas zinātniece Anita Vanaga.
Cikla „Rīgas detektīvs” pirmais darbs – “Rīgas zīmoga alķīmija” iznāca 2013.gadā „Apgādā Zvaigzne ABC”.
“Jūgenda pasāžas" gāmatas vāka autors ir latviešu mākslinieks Artūrs Bērziņš, kuru amerikāņu mākslas žurnāls „Weirdworm” ierindojis pasaules pēdējo 100 gadu savdabīgāko mākslinieku topa sestajā vietā.
Rakstniece Franciska Ermlere (1968) sarakstījusi prozas grāmatu “Sarkanie ūdeņi”, “Purvā ieņemtie”, “Porcelāns” un “Jersikas derība”, atdzejojusi persu dzejnieku Omāra Haijama un Rūmī vārsmas, kā arī veidojusi scenārijus filmām “Putna piens” un “Pie tēviem aiziet”.
