Gada nogale un šī gada sākums priecē ar vairāku grāmatu iznākšanu pašiem mazākajiem lasītājiem. To vidū ir divas grāmatas, kuru autore ir šajā jomā labi pazīstamā Inese Zandere. Sadarbībā ar mākslinieku Ernestu Kļaviņu viņa radījusi bilžu grāmatu bērnudārza vecuma bērniem "Kamoliņš un kastīte". Grāmatai ir atbilstošs dizains ar ērtu formātu, noapaļotiem stūriem un biezāku iekšlapu papīru.
Tās centrā ir divi ģeometriski draugi – Aplis un Taisnstūris, kuri spēlējas tieši tāpat kā bērni un visās lietās sev apkārt spēj ieraudzīt divas šīs savas formas. Piemēram, ja Taisnstūris iztēlojas sevi kā galdu, tad Aplis sevi kā šķīvi, uz kura var uzlikt pankūku. Ja Aplis sevi iztēlojas kā siera rituli, tad Taisnstūris sevi kā ledusskapi. Abi aizspēlējas tik tālu, ka savā iztēlē spēj ģeometrizēt arī pat tādu ne-ģeometrisku radījumu kā kaķis, jo kaķis taču var arī saritināties kamoliņā un gulēt kastītē.
Pašiem mazākajiem – trīs līdz četrus gadus veciem bērniem – domāta arī otra Ineses Zanderes bilžu grāmata "Vai grāmatai ir knābis?", kas savukārt ir kopdarbs ar mākslinieci Rūtu Briedi. Tā tapusi speciāli lasīšanas veicināšanas programmai "Grāmatu starts", un rosina vecākus un bērnus iepazīt bibliotēkas un grāmatu pasauli. Šīs grāmatas galvenais varonis ir pūčulēns Elmārs, kas mazajiem lasītājiem palīdz rast atbildes uz jautājumiem – pa kurām durvīm ieiet grāmatā, vai bildes prot stāstīt, vai grāmatās dzīvo skudras un, protams, vai grāmatai ir knābis?
Dažādus jautājumus pieaugušajiem uzdod vēl arī kādas citas grāmatas bērniem galvenais varonis, un tas ir Otto no grāmatas ar nosaukumu "Otto brīnās". Tā ir televīzijas režisora Harija Petrocka debija bērnu literatūrā, kas ir nedaudz arī atmiņu stāsts par zēnu, kurš iepazīst latviešu valodu un sastopas – viņa izpratnē – ar dažādām dīvainībām. Piemēram, viņa domas nodarbina tādi vārdu salikumi kā "siļķe kažokā", "viltotais zaķis", "debesmanna", "putna piens" un tamlīdzīgi, un viņš ir neatlaidīgs, šos jautājumus izzinot.
Grāmatu papildina mākslinieces Baibas Baibas melnbaltas ilustrācijas.
Tāpat dažādām vārdu spēlēm piepildīta ir dzejnieka Žebera jaunā grāmata bērniem "Ejas un asakas".
Tas ir dzejoļu un īspasaku krājums, asprātīgs, paradoksāls un daudzslāņains, ko iespējams izlasīt dažādos līmeņos un kurā ko saistošu var atklāt ne tikai bērni, bet ļoti dažādu paaudžu cilvēki, ja vien viņu sirdī bērns joprojām ir klātesošs.
Un nu par dažām cita rakstura grāmatām. 11. janvārī Rīgas Latviešu biedrības namā atvēršanas svētkus piedzīvos britu autora Daglasa Marijas grāmata "Pūļa neprāts", ko latviski tulkojusi Karīna Tillberga. Autors grāmatā pēta vispretrunīgākos mūsdienu jautājumus, kas saistās ar seksualitāti, dzimumu, tehnoloģijām jeb kā pats saka – šķērso mūsdienu bīstamāko jautājumu mīnu lauku. Šiem jautājumiem pieķeroties, ātri var "uzsprāgt", bet ar Daglasu Mariju tā nav noticis, šī ir jau viņa otrā grāmata, kas kļuvusi par dižpārdokli, un arī kritika, to vērtējot, attiekusies nopietni un godprātīgi, kaut gan autors bija pieļāvis, ka pēc šīs grāmatas viņš nekavējoties tiks izraidīts no jebkuras pieklājīgas sabiedrības.
Grāmata būs interesanta visiem tiem, kam interesē mūsdienu ideoloģiju sadursme, un viens no piemēriem, ka interesentu netrūkst, ir lielu atsaucību guvusī Jaunā Rīgas teātra izrāde par ļoti līdzīgu tematiku – kuras centrā ir divi mūsdienu intelektuāļi Slavojs Žižeks un Džordans Pītersons. Starp citu, viņi ne vienreiz vien ir pieminēti Daglasa Marijas grāmatā, kas latviskā tulkojumā atvēršanas svētkus piedzīvos trešdien – pulksten 18.00 Rīgas Latviešu biedrības Kluba zālē.
Un vēl – tikko klajā nākusi kāda ļoti būtiska un nozīmīga grāmata, ko izdevis fonds "Sibīrijas bērni", un tas ir Dzintras Gekas darbs "Mātes Sibīrijā". Vēlmi par šādu grāmatu Dzintrai Gekai izteikuši paši deportētie cilvēki, uzskatot, ka latviešu mātes ir pelnījušas mūžīgu piemiņu par viņu mīlestību un bieži vien pārcilvēcisko spēku, ar kādu viņas rūpējās par saviem bērniem un ģimeni, kad no pārticīgās dzīves Latvijā bija nokļuvušas Sibīrijas sādžās, aukstumā un badā.
