Saruna ar pašiem mazākajiem
Kad izdevniecības "Zvaigzne ABC" gada sākumā izdoto lietuviešu autora Marjus Marcinkeviča bilžu grāmatu "Akmentiņš" lasīju priekšā savai četrgadniecei pirmo reizi, es apraudājos. Arī otrajā reizēm mana balss aizlūza. Grāmata aizkustina jau ar pirmā vāka atvērumu, kurā māksliniece Inga Dagile iepazīstina ar vietējo ebreju kopienu. Pie katra glīti iezīmētā cilvēciņa ir pierakstīts viņa vārds. Stāstā lielākā daļa šo tēlu ir epizodiski, tie ir kā fons centrālo varoņu piedzīvotajam, taču grāmatas autori uzsver – ikvienam no šiem cilvēkiem ir savs vārds, savs stāsts, ikviens no viņiem ir kāda atmiņas.
Kā jau nojaušat, "Akmentiņš" ir aizkustinošs un smeldzīgs stāsts par Otro pasaules karu un holokaustu. Kā vēsta grāmatas anotācija, darbība notiek Viļņā, bet tikpat labi šie notikumi varētu būt risinājušies Kauņā, Rīgā vai Parīzē.
Saruna ar bērniem pēc "Akmentiņa" izlasīšanas var izvērsties skumja un sāpīga, jo mazie klausītāji vai lasītāji noteikti uzdos jautājumus. Kur viņus aizveda? Kāpēc? Kas ar viņiem notika?
Taču tikpat labi jautājumu var nebūt nemaz, un to lieliski akcentē arī pats stāsts – bērnišķīgais naivums, ar kādu uz pasauli raugās ebreju zēns, stāsta centrālais varonis, aizkustina līdz sirds dziļumiem. Karš ir tikai fons ikdienai, kurā ir vārnas nozagts beigelis, savainots suņuks un krāšņs rudens ar zemē sakritušiem kastaņiem, pa vārtiem izejot…
Marjus Marcinkevičs "Akmentiņš"
Māksliniece Inga Dagile
No lietuviešu valodas tulkojusi Marika Taube
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"
Stāstīt vairāk un ļaut izzināt pašiem pusaudžiem
Lietuviešu autores Jurgas Viles komiksu "Sibīrijas haiku" man gribētos saukt par šedevru. Tas ir izcili uzrakstīts un brīnumaini ilustrēts stāsts par Otro pasaules karu un izsūtījumu, un te ir viss, kam jābūt labā grāmatā bērniem, kas turklāt patiks arī pieaugušajiem.
Komiksā par lietuviešiem tālajā Sibīrijā ir ļoti daudz gaišuma, sirsnības un sirdssiltuma, bet arī atklāta skaudruma, patiesu skumju un milzīgu ilgu pēc mājām.
"Sibīrijas haiku" būs grāmata, kuru jūsu pusaudzis izlasīs vienā vakarā, bet iesaku šo izlasīt arī pašiem, pirmkārt tāpēc, lai novērtētu tulkotājas Daces Meieres darbu, bet, galvenokārt, lai stāsts par desmitgadīgo Aļģi un viņa ģimenes likteni neaizmirstos.
"Sibīrijas haiku" veiksmes stāsts ir komiksa forma, kas ļauj skumjo, bezcerīgo un pat traģisko pasniegt tā, lai jaunie lasītāji to piedzīvotu ar patiesu aizrautību.
Grāmatā ir šim formātam raksturīgā dinamika, krāšņi attēli un pat atvērumi, izteiksmīgās ilustrācijas runā pašas par sevi, un tās atbildēs uz daudziem pusaudžu jautājumiem. Taču esiet klāt lasīšanas brīdī un noteikti izstāstiet arī savas ģimenes stāstu. Un kāpēc gan ne grafiskā stāsta formā?
Jurga Vile "Sibīrijas haiku"
Māksliniece Lina Itagaki
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere
Izdevējs – "Liels un mazs"
Mūsu pašu izcilās bērnu literatūras autores Ineses Zanderes grāmatu sērija "Puika ar suni. Stāsts par nosargātu noslēpumu", kas nu jau iznākusi divās burtnīcās ("Bailes", "Bunkurs"), atklāj ebreju glābēja Žaņa Lipkes stāstu. Tiesa gan pats Lipke šoreiz ir tikai viens no tēliem šajā stāstā, kura centrā ir viņa dēls Zigis. Stāstā "Puika ar suni" Inese Zandere ir spējusi izdarīt šķietami neiespējamo.
Tajā ir jūtama autores cieņpilnā attieksme pret bērnu auditoriju; stāstot par Žani Lipki un skaudro ebreju tēmu, autore neslēpj patiesību, visai skarbās bunkura ikdienas nianses un to, kas tad notika ar līdzcilvēkiem Otrā pasaules kara laikā.
Tajā pašā laikā Zandere prot runāt maza zēna balsī – izmisušā, neziņas pilnā, apmulsušā un joprojām bērnišķīgi zinātkārā.
Šogad izdevniecība "Liels un mazs" sola izdot grāmatu sērijas trešo burtnīcu "Nenodotie", un tās notikumi risināsies 1943. un 1944. gadā. Arī trešajā grāmatā redzēsim lieliskās Reiņa Pētersona ilustrācijas un sajutīsim pagājušā gadsimta sākuma papīra valdzinājumu – grāmatu noformējums ir izcils, un varbūt arī tas var rosināt kādu sarunu par dzīvi un sadzīvi Otrā pasaules kara laikā.
Inese Zandere "Puika ar suni"
Mākslinieks Reinis Pētersons
Izdevējs – "Liels un mazs"
Igauņu autora Juhani Pitsepa grāmata "Ir mēness zelta kuģis" skar bērnu literatūrā maz apskatītu tēmu. Ir 1944. gada rudens, un Baltijas tautas bēg no kara, no krievu armijas, bēg laivās pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju. Ir auksts, slapjš, brāzmains, pat vētrains laiks. Ģimenes laivās ir baiļu, cerību un arī zaudējuma pilnas. Koferos ir pats nepieciešamākais, svarīgākais, bet cik grūti un smagi izlemt, ko tad paturēt, bet ko ņemt līdzi, un kādā brīdī dzīvība ir daudz būtiskāka par lietām, priekšmetiem un Singer šujmašīnu. Mazā Kēte, stāsta centrālā varone, izmisīgi turas pie sava lācēna Pekaiņa ķepas, un tas grāmatā ir ne tikai bērnības, bet arī aiz muguras palikušās dzimtenes simbols.
Autoram izdevies būt dokumentālam, sentimentālam un godīgam, bet vienlaikus Juhani Pitseps pratis runāt bērna valodā.
Tāpat kā mūsu bērni šodien, arī Kēte uzdod jautājumus. Kāpēc? Kur? Kā? Kētes balss grāmatā "Ir mēness zelta kuģis" ir cerību pilna, un skaisti tai ieskanēties ļauj latviešu mākslinieces Gundegas Muzikantes ilustrācijas – katra grāmatas lapa ir maza glezna.
Juhani Pitseps "Ir mēness zelta kuģis"
Māksliniece Gundega Muzikante
No igauņu valodas tulkojusi Marika Muzikante
Izdevējs – apgāds Jānis Roze
Īru autora Džona Boina grāmatu "Puisēns svītrainā pidžamā" nevēlos saukt par izcilu, un šis ir viens no tiem ļoti retajiem gadījumiem, kad, pirmkārt, gribētos ieteikt grāmatas ekranizāciju. Stāsta centrā ir deviņgadīgais Bruno, kurš dzīvo netālu no žoga, aiz kura reiz satiek pavisam citādāku puisēnu, puisēnu bez matiem, netīru, ļoti izbadējušos un ģērbtu svītrainā pidžamā. Grāmatā nav vardarbības, tajā nekas nav nosaukts tiešos vārdos, bet mēs, pieaugušie, visu nojaušam, nē, saprotam.
Stāsts "Puisēns svītrainā pidžamā" atgādinās par visu traģisko, ko sev līdzi nes karš, bet tā atklās arī dzīves traģiskās nejaušības.
Šī grāmata ir viens no izņēmumiem šajā sarakstā, izņēmums, kuru izlasot varam palikt bez cerības un gaišuma sirdī, taču arī šādi stāsti ir ļoti vajadzīgi. Kaut vai lai atgādinātu, cik nebērnišķīgs pats par sevi ir karš.
Džons Boins "Puisēns svītrainā pidžamā"
No angļu valodas tulkojusi Ieva Elsberga
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"
Kad grāmatas "Cukura bērns" galvenā varone Stella Nudoļska stāstīja savu stāstu Olgai Gromovai, viņa neprātoja par tā izdošanu, taču brīdī, kad šāda ideja patiesi sāka kļūt reāla, viņa lūdza: "Sataisi no tā visa stāstu bērniem. Ne pavisam maziem, bet pusaudžiem, kas jau kaut ko saprot." Un Olgai Gromovai tas ir izdevies. Šajā stāstā ir viss, kas nepieciešams labai pusaudžu grāmatai – neticamas tikšanās, kāds baiss noslēpums, pusaudzīga pārdrošība, varonīgi glābēji un vēl varonīgākas izglābšanās un pāri visam – ļoti, ļoti daudz cilvēciskas sirsnības.
Olgas Gromovas stāsts par ģimeni, kas pasludināta par valsts nodevējiem un tāpēc izsūtīta no dzimtenes, ir kā atgādinājums mums visiem par cilvēcības spēku.
Tā ir grāmata par cilvēku neticamu laipnību un bērnišķīgu prieku, taču joprojām ir un paliek stāsts par to, cik svarīgi ir nepamest citam citu grūtos laikos. Mēs visi varam vairāk ar sirsnību un labsirdību sevī un pret citiem.
Olga Gromova "Cukura bērns"
No krievu valodas tulkojusi Inga Karlsberga
Izdevējs – apgāds "Jānis Roze"
Stāsti un atbildes jauniešiem
Es nezinu, vai šajās dienās, kad pasaule ir neatgriezeniski mainījusies, jaunieši vēl meklē atbildes. Šķiet, arvien vairāk ir neatbildamu jautājumu, bet stāsti, kurus reiz lasījām kā vēstures lieciniekus nu draud kļūt par realitāti.
Ebreju meitenes Annes Frankas dienasgrāmata vēstulēs par slēpšanos no nacisma šausmām Otrā pasaules kara laikā lasāma ne tikai kā kara laika stāsts, bet arī jaunas meitenes pieaugšanas grēksūdze un pārdzīvojums.
Frankas rakstītais apliecina, ka līdz ar kara šausmām neviens neatceļ ne cilvēcību, ne alkas pēc silta apskāviena.
Lai cik skarbos apstākļos nedzīvotu Anne ar savu ģimeni, šī grāmata nav tikai par izdzīvošanu. Tā ir grāmata par pusaudzību, par vēlmi dzīvot un mīlēt.
Anne Franka "Sētas māja. Dienasgrāmata vēstulēs. 1942. gada 12. jūnijs – 1944. gada 1. augusts"
No nīderlandiešu valodas tulkojuši Ilze Lindenberga, Mārtiņš Erminass, Katarina Hargers
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"
Austrāliešu rakstnieka Markusa Zusaka apjomīgais romāns "Grāmatu zagle" sākas ar… beigām. Jums būs jāmirst – tā saka romāna centrālā vēstītāja nāve. Ir 1939. gads nacistiskajā Vācijā, un nāve ir tik pašsaprotama, kā vēl nekad. Tomēr Zusaks ir pratis uzrakstīt stāstu par karu (un atcerieties – to mums izklāsta pati nāve), kurā valda cerība, sirsnība un liela mīlestība. Romāna galvenās varones – deviņgadīgās Līželes – dzīvē nešaubīgi ir arī daudz sāpju, zaudējumu un neatbildētu jautājumu.
Skaidrs, ka neviena grāmata neatbildēs "kāpēc?", bet varbūt tieši Zusaka "Grāmatu zagle" ļaus novērtēt to, kas mums ir.
Markuss Zusaks "Grāmatu zagle"
No angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"
Šis saraksts nebūtu pilnīgs bez divām lietuviešu izcelsmes rakstnieces Rūtas Šepetis grāmatām, kuru darbība notiek Otrā pasaules kara laikā. "Starp pelēkiem toņiem" ir emocionāli skaudrs stāsts par piecpadsmitgadīgo lietuviešu meiteni Līnu un viņas laiku izsūtījumā Sibīrijā.
Tas ir moku ceļš, bet arī pieaugšanas ceļš.
Rūta Šepetis "Starp pelēkiem toņiem", "Jūras sāļums"
No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"
Arī romāns "Jūras sāļums" pievēršas Otrā pasaules kara baisākajām lappusēm, atklājot tā laika mazāk zināmo notikumu – kuģa "Vilhelms Gustlofs" bojāeju. Kuģis, kas sākumā iecerēts kā trīs jauniešu glābiņš, pārtop par vietu, kurā nozīmes nav ne statusam, ne reliģijai, ne pagātnei.
Izmisīga vēlme izdzīvot, bet vienlaikus palikt cilvēkam ieskanas abos Šepetis romānos.
Grāmatas ļaus jauniešiem ne tikai iepazīt zināmus un mazāk zināmus vēsturiskus notikumus, bet arī pārdomāt atbildi uz jautājumu – kā rīkotos es šādā situācijā?
Rūta Šepetis "Jūras sāļums"
No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"
Lasīšana ir miers, lasīšana ir līdzi jušana, un grāmatās piedzīvotais ir kā atgādinājums visiem, kas patiesi svarīgs.
