Labrīt

Bezdarbs Latvijā: kopš Covid-19 krīzes sākuma Latvijā pirmo reizi samazinājies tā līmenis

Labrīt

Ko Rīgai sola «Jaunā Vienotība» un Vilnis Ķirsis?

"Mūsējās" - mūsdienīga pasaku grāmata par 50 iedvesmojošām Latvijas sievietēm

Ceļu pie lasītājiem sāk «Mūsējās» – mūsdienīga pasaku grāmata par 50 Latvijas sievietēm

Svaiga alternatīva tradicionālajam “princešu pasaku” klāstam, kurās princis izglābj daiļavu un ar to arī viss laimīgi beidzas. Klajā nākusi publicistes Santas Remeres un mākslinieces Elīnas Brasliņas grāmata “Mūsējās”, kurai dots apakšvirsraksts “50 pasakas par Latvijas sievietēm”.

Ierastajā pasakas formulā autores izstāstījušas un uzgleznojušas stāstus par 50 spēcīgām personībām sievietēm, kuras spējušas piepildīt savus sapņus un paveikt lielus darbus, spītējot šķēršļiem un nereti arī sabiedrības aizspriedumiem. Politiķes, mākslinieces, zinātnieces, sportistes no Aspazijas un Emīlijas Benjamiņas līdz Elīnai Garančai un Aļonai Ostapenko ir šīs grāmatas varones.

“Reiz ģeometrijas skolotāja Daina sēdēja upes krastā un skatījās, kā peldas viņas bērni. Viņa iemeta ūdenī čiekuru un tīksmi nolūkojās, kā izmainās atspulgi ūdens virsmā. Dainai ģeometrija likās aizraujošākā zinātne pasaulē. Tā taču ir par to telpu, kurā mēs dzīvojam!” – tā sākas Santas Remeres pasaka par matemātiķi Dainu Taimiņu.

Bet viss sākās ar Santas Remeres rakstu žurnālā “Satori” Latvijas simtgadē. Uzdevumu – uzrakstīt par feminismu – žurnāliste pārvērta septiņos stāstos par Aspaziju, Annu Brigaderi, Margaritu Stārasti, Regīnu Ezeru, Uļjanu Semjonovu, Vairu Vīķi-Freibergu un Ingu Gaili. Rakstīt pasakas formā iedvesmoja itāliešu rakstnieču Elēnas Favilli un Frančeskas Kavallo grāmata "Vakara pasaciņas dumpīgām meitenēm".

“Raksts tika publicēts internetā, guva lielu lasītāju atsaucību, un daudzi komentēja, ka ļoti gribētu lasīt vēl šādas pasaciņas – gan bērniem, gan paši sev. Ka ir viegli to saprast, kad viss ir noformulēts tādos vienkāršos vārdos. Un māksliniece Elīna Brasliņa ierakstīja, ka ļoti labprāt šādas pasakas ilustrētu,” stāsta Santa Remere.

Džemma Skulme. Elīnas Brasliņas ilustrācija grāmatai "Mūsējās"

“Man patīk doma, ka pastiprināti tiek pievērsta uzmanība sieviešu stāstiem. Dažkārt arī bērnu grāmatās ir manāms, ka “pēc noklusējuma” galvenais varonis ir vīrietis, bet sievietes spēlē “otro vijoli”. Arī vēsture nereti ir rakstīta no vīriešu skatpunkta,” atzīmē Elīna Brasliņa. “Šajā grāmatā ir lieliski izcelti sieviešu stāsti un tas, kā viņas pretojušās dažādiem šķēršļiem, lai sasniegtu to, ko grib, un to ir spējušas. Manuprāt, Santai arī ir lieliski izdevies atlasīt, kuras sievietes tās ir un kā viņas ar to tikušas galā.”

Māksliniece Elīna Brasliņa katras pasakas varonei košā, gandrīz popārta estētikā piešķīrusi ļoti atpazīstamus vaibstus un aksesuārus. Rakstniece Santa Remere uzsver: tas nav 50 labāko vai svarīgāko sieviešu tops, tie vienkārši ir 50 viņai zināmi un iedvesmojoši stāsti no dažādām nozarēm, tautībām un laikmetiem.

“150 gadi no Aspazijas līdz Aļonai Ostapenko ir mana laika skala. Izvēlējos stāstus, par kuriem jutos droša runāt un kurus varu pastāstīt arī saviem bērniem. Stāstus, kuros ir tas neticamais, kas tos padara par pasaku: kā tas var būt, vai tas ir īsts cilvēka dzīvesstāsts?” skaidro Remere.

Kādēļ šādi stāsti ir jāstāsta? Lai bērni neturpinātu iesakņot aizspriedumu, ka tādas īpašības kā spīvs raksturs vai neatlaidība asociējamas tikai ar “vīrišķību”, norāda Santa Remere.

Tas ir aizspriedums, ar ko 150 gadu garumā saskārušās daudzas grāmatas varones – gan tās, kuras ģimene atbalstījusi, gan tās, kurām nācies iet pret ģimenē nolikto kārtību, lai sasniegtu savus sapņus.

Elīnas Brasliņas veidotā Aspazijas ilustrācija

“Bija interesanti redzēt, ka dažādos laikmetos atkārtojas līdzīgi scenāriji, un mūsdienās joprojām ir palicis šis tas no tā, par ko cīnījās pašas pirmās – lai viņās ieklausās, kad viņas runā pie galda, lai viņām ļauj izvēlēties savu profesiju un mazāk pārmet par to, kā viņas izskatās vai ko runā,” atzīmē Remere.

Līdzās gluži ikoniskām personībām grāmatā “Mūsējās” apkopoti arī daļai šodienas lasītāju mazāk zināmi Latvijas sieviešu dzīvesstāsti: piemēram, par ceļotāju un žurnālisti Anniju Londonderiju, filozofi un mākslas vēsturnieci Mildu Palēviču, rakstnieci Annu Rūmani-Ķeniņu, bioķīmiķi un fizioloģi Līnu Šternu. Māksliniece Elīna Brasliņa kā vienu no saviem jaunatklājumiem sauc trimdas latvieti Skaidrīti Dariusu – pirmo sievieti Austrālijā, kura sāka strādāt par datoru administratori.

“Viņa ir ievērojamākā latviešu sieviete-programmētāja, vismaz sākotnēji. Un kā viņai Austrālijā nācās pierādīt, ka viņa ir prasmīgāka par visiem vīrieškārtas kandidātiem uz amatu, uz kuru viņa pretendēja. Ar to visu viņai regulāri maksāja mazāk un pat uzrunāja par “Dariusa kungu”, jo kā gan sieviete varētu kaut ko tādu darīt! Ir daudz šādu stāstu, ka sabiedrība vispār nesagaida, ka sieviete uz kaut ko tādu varētu būt spējīga, un viņai nākas izdarīt divreiz vairāk nekā vīrietim šajā pozīcijā, lai viņu uztvertu nopietni.

Prieks, ka tas uzlabojas, bet man liekas, ka vēl ir, kur augt.

Un domāju, ka šī grāmata varētu iedvesmot gan mazas meitenes, gan mazus zēnus dažādiem dzīves sasniegumiem,” stāsta Brasliņa.

Grāmatas izdošanai gada sākumā interesenti saziedoja teju 7000 eiro pūļa finansēšanas platformā “Projektu banka”. Grāmatas izdevējs – biedrība “Ascendum” – to atklās 17. augustā Rīgas centrā ar īpaši šim projektam veidotu veloorientēšanās spēli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti