Kultūras rondo

LMA ekspozīcijas Milānas dizaina izstādē centrā adītas vilnas zeķes

Kultūras rondo

Žurnāla "Domuzīme" arhīvs tagad brīvi pieejams vortālā "Literatura.lv"

Madara Gruntmane: "Aizmīlestība" ir mana mīlestības definīcija

Ceļojums no brīža, kad mūsu vairs nav. Madara Gruntmane iepazīstina ar dzejas krājumu «Aizmīlestība»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Aizmīlestība" – tā ir dzejnieces Madaras Gruntmanes mīlestības definīcija, ko iepazīt dots ikkatram, kurš ielūkosies viņas jaunajā krājumā. "Ir "iemīlēšanās" un "mīlēt", bet tad ir kaut kas lielāks un augstāks," teic autore. Grāmatu klajā laiž izdevniecība "Neputns", bet redaktora darbu veicis Guntars Godiņš – viņu Gruntmane sauc par savu cilvēku. 

"Aizmīlestība" ir Madaras Gruntmanes trešais dzejas krājums, kuru autore lasītājiem jaunatklās 20. jūnija vakarā. Vaicāta, vai jau ir pieradusi pie atklāšanas svētkiem, viņa Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" atbild: "Neesmu. Ir liels notikums un ir arī tā bailīgā sajūta. Tā sajūta ir ļoti, ļoti atkailināta. Jo, kad tu raksti, strādā, liec kopā – tā ir viena sajūta, tas ir radošais prieks, bet, kad tu saproti, ka nu jau vairs neko nevar mainīt, grāmata patiesībā tev vairs nepieder, tā iziet tautiņās, tad ir tāda sajūta – ko nu, kā būs?"

Lūgta izskaidrot krājuma "Aizmīlestība" nosaukumu, dzejniece pieteic, ka vienā vārdā diez vai to izdosies atšifrēt: "Man pašai sajūta par šo vārdu ir tāda: mēs lokām vārdu "mīlestība" visos iespējamos veidos, ļoti bieži šis vārds ir zaudējis savu nozīmi un jēgu, tiek vazāts pa labi un kreisi, bez atbildības; protams, ir "iemīlēšanās" un "mīlēt", bet tad ir kaut kas lielāks un augstāks. Tie, kuri manu grāmatu lasīs, varbūt sapratīs atbildi, ko esmu sniegusi. 

Aizmīlestība ir tas, kas paliek pāri, kad mūsu vairs nav vai mīlestības vairs nav (jo, kā mēs zinām, viss sākas un beidzas, viss ir ciklisks). Aizmīlestība ir mana mīlestības definīcija."

Arī šī grāmata, kā atzīst Gruntmane, ir personīga. "Es savādāk nemāku, un savādāk arī priekš sevis neredzu jēgu rakstīt," viņa uzsver, "Es meklēju personīgo aspektu arīdzan, kad pērku citu autoru grāmatas." Personīgajam vienmēr paliekot par viscaur klātesošu "lielumu", kopš pirmā dzejnieces krājuma iznākšanas pirms astoņiem gadiem daudz kas arī ir mainījies: "Man visvairāk ir bail, ka es sāktu sevi atkārtot – trešā grāmata liktos tāda pati kā pirmā vai kaut kas tamlīdzīgs. 

Skaidrs, ka valoda mainās. Sapratne par to, kā veidot dzejoli, jau arī mainās. Savu balsi esmu saglabājusi." 

"Aizmīlestības" dzejoļu kopa dalīta četrās nodaļās. "Pirmā nodaļa – "Es mīlu". Tas ir par "es" pozīciju, kad tu esi iemīlējies, kad tu patiesībā liela mērā mīlestību izdzīvo viens pats ar sevi, ir tev partneris vai nav, vai tā ir laimīga mīlestība vai nelaimīga. Tas process (tie taureņi un viss pārējais) ir ļoti egoistisks un reizēm maldinošs un maldīgs," stāsta autore. "Otrā nodaļa ir "Tu mīli". Te es mēģināju paskatīties no otra cilvēka perspektīvas. Trešā nodaļa mūs ved tuvāk "aizmīlestības" tēmai – tas ir par to, ka mēs mīlam un kā mēs to darām. Un tad ir "Aizmīlestība" – mans eksperiments un ceļojums no brīža, kad mūsu vairs nav. Es mēģināju uzrakstīt un aprakstīt to pasauli, kas notiek, kad sākas ceļojums, par kuru mums nevienam nav jausmas. Neskatoties uz visām teorijām – kristietības vai vienalga kādām – neviens tur nav bijis un atgriezies no turienes. Līdz ar to man likās interesanti izveidot savu pasauli un parādīt, kā es to iedomājos. Tas bija diezgan sarežģīts uzdevums."

Madaras Gruntmanes iedvesmu loks ir ļoti plašs, īpaši svarīgi autorei ir augi un dzīvnieki. Nudien, arī uz grāmatas vāka, ko veidojis mākslinieks Armands Zelčs, ir sunītis – dzejnieces sunītis. Ierosmi dzejot Gruntmane gan apzināti nemeklē: "Man liekas, ja uzliec mērķi meklēt, uzreiz sākas pienākums un stress par to, un sanāk tikai sapīties. 

Es negaidu dzejoļus. Kā nāk, tā nāk. Ja nenāk – arī labi." 

Bet tos dzejoļus, kas atnākuši, viņai krājumā kārtot jau trešo reizi palīdzējis Guntars Godiņš. "Viņš ir mans cilvēks. Man ir ļoti ģimeniska sajūta ar Guntaru," pauž dzejniece. "Viņš palīdzēja izmest ārā lieko (man bija mazliet vairāk dzejoļu) – kas ir labi. Viņš mani iedrošināja. Protams, kaut kādas lietas, ko tu pats neredzi – sakārtot kaut kādās vietiņās valodu vai neloģismus. Visādas smieklīgas lietas jau ar netīšām uzrakstās."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti