Tumsa, bunkurs, dzeloņdrātis, klusināto mūziku ik pa brīdim pārtrauc šāviena skaņas. Ekspozīcijas "Čaka skartie" veidotāji Rīgas mākslas telpas mazajā zālē radījuši ierakumu gaisotni, kurā satiekas latviešu strēlnieki un viņu aprakstītājs Aleksandrs Čaks.
"Mēs ienesām 20.gadsimta ierakumus 21.gadsimtā. Ceļojām laikā, spēlējāmies ar gaismu, tumsu, sajūtām, smaržām. Kā redzat, pazemē var augt arī trīsmetrīgi bērzi," izstādes kuratore Gundega Zande pieved pie galdiņa, kur stāv Čaka piezīmes, rokraksti un materiāli no laika, kad viņš īpaši bija pievērsies strēlnieku tēmai.
"Visa šī desmitgade - 30.gadi - Čakam paiet strēlnieku zīmē. Te ir apskatāmas viņa rokraksta kopijas, fragmenti no "Mūžības skartajiem"," stāsta Gundega Zande. Šajā laikā Čaks sarakstīja ne vien "Mūžības skartos", bet arī stāstus par strēlniekiem žurnālam "Atpūta", viņš bija arī redaktors rakstu krājumam "Latviešu strēlnieki".
"Šeit ikviens var nākt, sēdēt, kaut vai paņemt līdzi no mājām "Mūžības skarto" grāmatu, lasīt un baudīt. Uzdāvināt Čakam dzimšanas dienā 15 minūtes, ko viņš pavada kopā ar "Čaka skartajiem", ar Čaka apdziedātajiem strēlniekiem un ar pašu Čaku," saka Gundega Zande. Atsēsties Rīgas mākslas telpā var uz salmu maišeļiem, iegrimstot Čaka rakstos vai vērojot video vēstījumus uz zāles sienas.
Izstāžu zāles pustumsā acis piesaista gaisma, kas spīd no improvizēta bunkura lodziņa zāles vidū. Tajā ieskatoties, pretī neveras vis ieroči vai bunkura sadzīves ilustrācija, bet lakonisks dēļu galds ar Čaka apaļajām brillēm un balto naģeni.
Atzīmējot dzejnieka dzimšanas dienu, Čaka muzejs šoruden parūpējies ne vien par ekspozīciju "Mūžības skarto" piemiņai, bet arī no jauna izdevis pirmās Aleksandra Čaka poēmas - populāro "Poēmu par ormani" un "Umurkumuru". Šī grāmata pievienojas jau pērn no jauna izdotajam dzejoļu krājumam "Debesu dāvana".
"Mums gribējās nelielas, kabatas formāta grāmatiņas, lai cilvēkam nav viss biezais sējums jātur klēpī lasot, bet lai viņš, braucot autobusā, vilcienā vai lidmašīnā, vienkārši var tās paņemt līdzi un palasīt," stāsta Čaka muzeja direktore Antra Medne.
Čaka "Poēma par ormani" pirmo reizi tika izdota 1930.gadā, to greznoja Romāna Sutas ilustrācijas. 1932.gadā sekoja "Umurkumurs", ko ilustrēja Niklāvs Strunke. "Un šogad mēs esam izdevuši abas šīs poēmas vienā grāmatā. Tā ir lasāma no abiem galiem - vienā pusē ir "Poēma par ormani", bet, apgriežot otrādi, lasāms "Umurkumurs". Grāmatas vāku autors ir mūsu šī gada Čaka balvas laureāts Aivars Vilipsons," norāda Antra Medne.
Kā vēstīts, Aivars Vilipsons Čaka balvu šogad saņēma par savām ilustrācijām vairākiem Čaka darbiem. Balvas tika piešķirtas arī fotogrāfam Leonam Balodim par grāmatu "Rīga. Panorāmas" un Vladimiram Eihenbaumam par koka ēku renovācijas centru "Koka Rīga".
