Brāļu Grimmu biedrība atrodas Kaselē un atbalsta brāļiem Grimmiem veltīto muzeju darbību, kā arī veido ceļojošas izstādes, kas bieži eksponētas ārpus Vācijas. Izstāde iepazīstina ar brāļu, pasaku apkopotāju un valodnieku Jakoba Grimma un Vilhelma Grimma dzīvi un daiļradi, īpašu uzmanību veltot viņu publicētajām pasakām.
Izstāde "Brāļu Grimmu pasaku pasaule” iekārtota divās muzeja telpās. Lielākajā redzams abu brāļu dzīves gājums, stikla stendos rokrakstu paraugi, Grimmu pasaku izdevumi dažādās valodās. Sarunas sākamā izstādes autors Bernhards Lauers norāda uz saikni ar Rīgu, kurā notiek šī izstāde.
“Brāļi Grimmi ir zināmi visā pasaulē, taču šeit, Rīgā, jo īpaši, jo viens ļoti svarīgs brāļu Grimmu priekštecis – Johans Gotfrīds Herders, kurš tieši šeit Rīgā radīja un strādāja, - ir tautas tradīciju pamatlicējs literatūrā un brāļi Grimmi tieši norāda uz viņa vākumu,” skaidro Bernhards Lauers.
“Tāpēc esmu priecīgs atkal būt šeit, Rīgā, esmu atvedis diezgan plašu izstādi par brāļu Grimmu dzīvi un daiļradi.
Viņi, protams, ir zināmi kā tautas pasaku un teiksmu vācēji, taču viņiem bija svarīga loma vācu valodas kā valodniecības un literatūras pamatlicējiem.
Viņi snieguši lielu ieguldījumu arī vācu tautas nacionālajā kustībā 19.gadsimtā, un arī tas dažos eksponātos izstādē redzams,” turpina Lauers.
Saruna ar Laueru norit krievu valodā, jo viņš studējis slāvu valodas un labprāt runā krieviski. Interesanti uzzināt, ka viņš studējis Marburgas Universitātē, turpat, kur brāļi Grimmi studējuši jurisprudenci, taču tā viņus nav aizrāvusi. Sava skolotāja bibliotēkā viņi iepazinās ar grāmatām par vācu literatūras tradīciju un tad sāka studēt valodas, literatūru un tautas tradīcijas.
Lauers pievērš uzmanību izstādes planšetei, kurā hronoloģiski var izsekot abu brāļu dzīves un radošā darba hronoloģijai.
“Viņi dzimuši Dienvidhesenes pilsētā Hānavā. Taču savas dzīves nozīmīgāko posmu viņi vadīja, dzīvodami Kaselē. Bija Getingenes Universitātes profesori, taču savas dzīves pēdējos 20 gadus dzīvoja Berlīnē,” atklāj Lauers.
“Abi brāļi ir Eiropas kultūras darbinieki, viņi ne tikai nodarbojās ar vācu valodu, vācu literatūru un tautas mākslu, bet daudz pētīja arī franču literatūru, ķeltu literatūru, iedziļinājās slāvu literatūrā.
Viņi zināja arī Baltijas tautu tradīcijas, bijuši pazīstami ar tautas daiļradi – piemēram, ar dainām, un Vilhelms Grimms uzrakstīja rakstu par to,” stāstu par brāļiem Grimmiem turpina Lauers.
Lauers skaidro, ka brāļu Grimmu pasaku tradīcija balstās visu pasaules tautu mantojumā, viņi ļoti rūpīgi vāca un pētīja itāļu un franču tautas tradīcijas, viņi uzklausīja arī stāstniekus.
“Šajā sakarā Kaselē ļoti lielu lomu spēlēja franču bēgļi, tā saucamie hugenoti, kuri no Francijas atveda tādas zināmas pasakas kā "Runcis zābakos”, "Apburtā princese”, "Pelnrušķīte” un citas. Jāteic, ka brāļu Grimmu pasaku izdevumos varam novērtēt viņus kā rakstniekus, jo viņi radīja jaunu pasaku stāstīšanas stilu.
Es domāju, ka brāļu Grimmu pasakas ir tik pazīstamas visā pasaulē, jo viņi veidoja ļoti rūpīgu, brīnišķīgu un dramatisku pasaku stilu,” uzskata Lauers.
Mēs sakām "brāļi Grimmi", tomēr kurš no viņiem rakstījis, kurš uzklausīja stāstniekus?
“Brāļi Grimmi galvenokārt visu mūžu dzīvoja kopā. Jakobs Grimms vairāk nodarbojās ar zinātni, pētījis vācu tiesību vēsturi, vācu gramatiku, vācu valodu vēsturisko procesu. Bet Vilhems vairāk nodarbojās ar rakstniecību, un, manuprāt, pasaku romantiskais stils ir viņa nopelns,” atklāj Lauers.
“Arī Vilhelms Grimms strādāja pie vācu valodas vārdnīcas izveides. Vai zinājāt, ka 1854.gadā viņi izdeva lielās vācu vārdnīcas pirmo sējumu? Vārdnīcu pavisam veido 33 sējumi. Un tā ir līdz šim apjomīgākā dzīvās valodas vārdnīca pasaulē. Un pie tās izveides viņi strādāja abi,” norāda Lauers.
Izstādi veido vairākas daļas, un viena no tām veltīta Grimmu pasaku ilustrēšanai, tāpēc vienā izstādes telpā redzamas aizraujošas pasaku ilustrācijas.
“Esam Rīgā, un Rīga ir jūgendstila centrs, modernā māksla, tāpēc esmu šurp atvedis ļoti ievērojamu mākslinieku, Grimmu pasaku ilustratoru darbus, kas radīti jūgendstilā,” bilst Lauers.
Izstādes veidotājs sauc mākslinieku vārdus, galvenokārt tie ir Vīnes mākslinieki, kuru pasaku ilustrācijas šeit skatāmas. Viens no viņiem ir Otto Ubelode (Ubbelohde).
“Viņš līdz šim ir vienīgais ilustrators, kurš ilustrējis visas brāļu Grimmu pasakas. Esmu atvedis arī ļoti laba mākslinieka Hansa Anka ilustrācijas, kurš pagājušā gadsimta 20.gados ilustrējis pasaku "Pelnrušķīte”, tās ir ļoti labas ilustrācijas; te arī citi vācu jūgendstila pārstāvji, piemēram, Dīcs, Šulcs vai Elsners,” skaidro Lauers.
Daļa ir grāmatu ilustrācijas, daļa ir no pasaku kalendāriem. Tāpat būtiskā loma brāļu Grimmu grāmatu ilustrācijās ir lieliem baneriem, kas speciāli veidoti skolām, lai skolās bērni mācītos un zinātu šīs pasakas.
Brāļu Grimmu biedrības krājumā ir daudz un dažādi Grimmu pasaku izdevumi, arī latviešu valodā. Un ne tikai pasakas. Piemēram, viņiem ir plašs Baltijas tautu sacerējumu klāsts, arī ''Latvju dainu'' sējums.
“Jakobs Grimms zinājis 15 valodas, arī lietuviešu un latviešu valodu. Viņš teicis, ka pašas skaistākās ir lietuviešu un latviešu valodas, jo šajās valodās vārdu locījumos ir senākās indoeiropiešu valodas formas.
Ir tādi citāti, kas apliecina šo viņa valodu mīlestību,” atklāj Lauers.
Brāļu Grimmu biedrība organizē arī zinātniskas konferences, izstādes, viņiem ir plašs arhīvs un bibliotēka. Tā kā brāļi Grimmi ir pazīstami visā pasaulē, biedrība katru gadu kaut kur pasaulē organizē konferenci vai izstādes. Lauers uzsver, ka darbs ir ļoti interesants, jo ar brāļu Grimmu starpniecību iespējams iepazīt citu tautu tradīcijas.
Brāļu Grimmu Kaseles biedrības veidotā izstāde "Brāļu Grimmu pasaku pasaule” Ojāra Vācieša muzejā skatāma līdz 6.septembrim.
