Kā piemēru dažādībai un jautājumu rosināšanai Juris Petraškevičs min izdevniecības "Liels un mazs" sēriju "Bikibuks": "Tieši dažādība un jautājumi - kā, vai tad arī tā var bērnu grāmatas ilustrēt, piemēram, "Bikibuka" sērija, kas parāda milzīgu spektru, kādā veidā var strādāt."
Sērijas "Bikibuks" bilžu grāmata "Rāmi zvēri" ir nominēta Baltvilka balvai līdzās vēl citiem 11 balvas pretendentiem. "Droši vien visu laiku būs nominēta, jo tur visu laiku parādās jauni mākslinieki. Ideja parādīt simts dzejoļus un simts māksliniekus vai parādīt māksliniekiem iespēju, cik dažādā veidā var strādāt ar bērnu grāmatām. Tieši komunikācija ar bērniem, tieši tas, ka tas ir pamats runāt par dažādību, kas sabiedrībā bieži vien uzvirmo ļoti neadekvātā veidā. Saruna par to, ka var būt dažādi cilvēki un sabiedrība, ka var dažādi vizualizēt lietas - tas ir pamats, ka bērnam var ar pirkstu parādīt un pateikt, ka, redz, var arī tā, un ko tu par to domā, kāpēc tev tas patīk vai nepatīk. Bērnu grāmata ir kā pamats dialogam. Nevis tikai iedot bērnam, lai pats spēlējas, kamēr pieaugušais kaut ko dara. Tur ir liela atbildība arī vecākiem," sarunā "Kultūras Rondo" uzsver Petraškevičs.
Jāņa Baltvilka balva šogad, atzīmējot dzejnieka 70 gadu jubileju, tiks pasniegta desmito reizi. Pirmo reizi Baltvilka balvas žūrijas komandai šogad pievienojusies Latvijas Nacionālās bibliotēkas Stratēģiskās attīstības nodaļas speciāliste, literatūras kritiķe Anda Baklāne. "Šis man ir pirmais gads žūrijā, nevaru salīdzināt ar citiem gadiem. Esmu sekojusi līdzi tam, kas notiek. Lielākā daļa no tiem, kas nominēti šogad, ir apbalvoti iepriekšējos gados. Mēs esam maza valsts, rakstnieki mums nav tik daudz. Vienlaikus tas norāda, ka mums ir pietiekami daudz spēcīgu rakstnieku, kuri strādā profesionāli un spēj vairākus gadus pēc kārtas radīt labas grāmatas. Tā nav tikai viena nejauša izdošanās," skaidro Baklāne.
Šogad bijis daudz debitantu, bet no viņiem tomēr neviens nav nominēts. "Mēs nevarējām izvēlēties vienu no visiem, tāpēc nolēmām - lai viņi mazliet paaugas. Par šiem autoriem uzrakstīju žurnālam "Latvju Teksti", ja kādu interesē, par viņiem var vairāk palasīt tur. Viņi bija pelnījuši, lai viņus piemin, daudzi no viņiem bija pelnījuši, lai viņus nominē, bet tas vienmēr ir izvēles jautājums. Cik es zinu, balvās nenotiek tā, ka tiek nominēti pilnīgi visi, kuri to ir pelnījuši. Nav vienas patiesības, vienmēr ir izvēle, arī vidējais aritmētiskais kādu lomu nospēlē," norāda Baklāne.
"Izšķirties jau vienmēr ir grūti par kaut ko vienu, ja ir vesela virkne labu autoru un mākslinieku. Izšķiršanās ir sarunu un diskusiju rezultāts. Man ļoti patika klātienes sarunas un dažādie viedokļi. Šādas diskusijas vien ir vērtas, lai žūrija satiktos reizi gadā un pārrunātu to, kā notiek darbs ar bērnu grāmatām - gan tekstiem, gan ilustrācijām," saka Petraškevičs.
Jautāts, vai mākslinieks tiek vērtēts kontekstā ar tekstu vai kā atsevišķi, Petraškevičs norāda: "Grāmata bez teksta nepastāv, izņemot ilustrēto grāmatu, kas mums patiesībā pietrūkst. Ir ilustrētas grāmatas ar tekstu, bet mākslinieciski pietrūkst bilžu grāmatas. Mākslinieka darbs - ilustrācijas - ir galvenais, ko tādā reizē vērtē."
Izdevēja Alīse Nīgale bilžu grāmatu trūkumu daļēji skaidro ar to dārdzību, savukārt mākslinieks Juris Petraškevičs saka: "Tā zināmā mērā ir pašu mākslinieku aktivitāte, piedāvājums. Izdevēji sasparotos un mēģinātu atrast līdzekļus. Neapšaubāmi tas ir dārgāk - pasūtīt oriģinālu ilustrāciju, nekā paņemt jau gatavu darbu un pārdrukāt. Ļoti ceru, ka šādas idejas būs, izstādē "Attēla stāsts" Rīgas bilžu grāmatu kvadrinnālē jau virkne parādījās. Izstādes mērķis bija arī rosināt māksliniekus strādāt tādā veidā un radīt ilustrētas grāmatas." "Grāmatām bez teksta ir vieglāk šķērsot robežu, māksliniekiem ir lielākas iespējas tikt ārpus Latvijas," piebilst izdevēja Alīse Nīgale.
Kopumā par Latvijas literatūras ainu literatūras kritiķe Anda Baklāne saka: "To, ka kaut kā pietrūkst, sajūtam, kad kaut kas jauns tiek radīts, un tas vienmēr ir kaut kas, ko mēs pat nevarējām iztēloties. Viss, ko mēs varam iztēloties, jau pastāv. Manuprāt, neeksistē ideāla grāmata, kur reizē būtu viss sastopams, kura patiktu visiem, kura būtu vienlīdz spēcīga visās jomās. Vienmēr vienā grāmatā ir vairāk kaut kas viens un mazāk kaut kas cits. Ir labi, ka ir dažādība."
Kā vēstīts, Starptautiskās Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā tiks pasniegtas 24.jūlijā Jaunajā Rīgas teātrī. Baltvilka balvas pasniegšanā ar lasījumiem piedalīsies gan šī gada balvas starptautiskā laureāte, Somijas rakstniece Henrika Andersone, gan iepriekšējo gadu starptautiskie laureāti. „Būs laureātu lasījumi, piedalīsies tie rakstnieki un tulkotāji, kuri ir saņēmuši Baltvilka balvu
Savukārt 25.jūlija vakarā Kalnciema kvartālā Rīgā notiks koncerts bērniem un vecākiem "Meža dziesmas". Koncertā Jāņa Baltvilka dzejoļi izskanēs Ērika Ešenvalda, Andra Sējāna, Georga Pelēča, Jēkaba Nīmaņa, Līgas Celmas-Kursietes, Andra Dzenīša, Jura Vaivoda, Valta Pūces, Oskara Herliņa dziesmās un Kaspara Znotiņa lasījumos. Reinis Pētersons uz vietas radīs dzīvās ilustrācijas.
