Baltvilka balvas pretendents Juris Zvirgzdiņš un «Have a nice day!»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Rakstnieks Juris Zvirgzdiņš izvirzīts Jāņa Baltvilka balvai bērnu literatūrā un grāmatu mākslā kategorijā “Literatūra bērniem un jauniešiem” par gandrīz mīlas stāstu „Have a nice day!” (Pētergailis). Lsm.lv sadarbībā ar Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomi (LBJLP) aicina iepazīties ar balvas pretendentu.

Juris Zvirgzdiņš  – latviešu bērnu literatūras nenogurdināmais klasiķis – šogad nācis klajā ar vairākām grāmatām, no kurām Baltvilka balvas žūrija izvēlējusies jaunākajiem pusaudžiem veltīto „Have a nice day! Gandrīz mīlas stāsts”.  Grāmatas galvenais varonis Daumants sāk mācības jaunā skolā, kad aiz viņa muguras ir četri grūti gadi  –  autokatastrofā zaudētie vecāki, nestabila dzīve pie radiem, speciālā skola bērniem ar psihiskām kaitēm  –  un, lai arī viņš beidzot atzīts par pilnīgi normālu un dzīvo drošībā pie vecmāmiņas, traumas sekas ir jūtamas. Jaunā skola viņu sagaida ar jauniem pārbaudījumiem  –  klasesbiedru agresīvo attieksmi. Vai šī ir drūma, depresīva grāmata?

Baltvilka balvas žūrija uzskata, ka nē: Juris Zvirgzdiņš skar vairākus jaunam cilvēkam smagus tematus, kā vecāku nāve un neiederība vienaudžu vidū, taču arī šajā darbā autors nav zaudējis sev raksturīgo vieglumu un humora izjūtu. “Domājams, tieši Zvirgzdiņa talants gaumīgi un sirsnīgi ironizēt ir viens no iemesliem, kāpēc autora darbi gūst tik labas atsauksmes no lasītājiem un tiek regulāri nominēti literārajiem apbalvojumiem,” saka bērnu literatūras speciāliste Dace Bargā. Viens no žūrijas dalībniekiem, arhitekts un daudzbērnu tētis Uldis Lukševics, spriež, ka šī Zvirgzdiņa grāmata “drusku atgādina Zentas Ērgles klasiskos darbus – viegls piedzīvojumu gabals ar dārgumu meklēšanu, labām beigām un sūrumiņu pa vidu.”

Fragments no stāsta:

“Pamazām es pieradu pie jaunās skolas, centos neizlēkt, pēc kautiņa man lika mieru. Vienīgi Sīkais, viņš sēdēja man aiz muguras, turēja uz mani ļaunu prātu.

Tieši viņš izdomāja iesauku – Daunis, tā izmēdot manu vārdu Daumants. Visiem bija iesaukas – Goliāts, Sīkais, Resnais, Skelets, Murmulis (viņš sarka un stostījās), Profesors (tas, kurš prasīja man par šahu).

Kādu dienu matemātikas stundā pēkšņi es sajutu sāpes ciskā. Blusa? Nē, aiz muguras kāds ņirdza. Blusas kož, bet neņirdz! Es atskatījos – Sīkais! Rokā viņš turēja cirkuli.

Berzēdams sadurto vietu, es sagaidīju stundas beigas. Izejot no skolas, sekoju Sīkajam, slēpdamies aiz kokiem.

Panācis viņu, es satvēru Sīkā somu, atrāvu vaļā un saturu izbēru zemē. Tur jau tas bija, penālis ar cirkuli. Klakš! Salauzto cirkuli es aizmetu sāņus.

To nu Sīkais laikam no manis nebija gaidījis. Viņš pārsteigts uz mani glūnēja.

– Vari iet! – es sacīju.
– Bet… ko es teikšu mājās? –  Sīkais bija noraustījies. [..]
– Tās ir tavas problēmas. Pasaki, ka urbināji degunu! – reizēm es patiešām varēju kļūt ļauns.
– Mani mājās tēvs pērs… – šķita, Sīkais tūliņ sāks raudāt. – Ar siksnu. [..]

 Jā… Man sametās kauns, mani nekad neviens nebija pēris, nedzīvojam jau Dikensa laikos (Čārlzs Dikenss esot veco laiku rakstnieks, kurš sarakstījis biezas grāmatas par skolēniem, kurus per.) Un vai var salīdzināt nieka dūrienu ar cirkuliun pēršanu ar siksnu?

– Ejam! – es biju izdomājis.
– Uz kurieni? – Sīkais nesaprata.
– Uz veikalu! Nopirksim citu cirkuli.
– Man nav naudas…
– Man ir!

Patiešām, kabatā man bija piecu eiro naudaszīme... [..] Tā izkusa mans iecerētais saldējums.”

Līdzīgi kā citos savos darbos, arī šeit autors izmanto daudz kultūratsauču un nelaiž garām iespēju lasītājus izglītot, šoreiz sniedzot nelielu ieskatu Latvijas vēsturē un pieminot tādu latviešu tautas daļu kā Sibīrijā pabijušie izsūtītie un Amerikas latvieši. Liela nozīme stāstā ir draudzībai, kas uzplaukst ne vien starp vienaudžiem, starp zēnu un meiteni, bet arī starp galveno varoni un kādu vecu bezpajumtnieku, kas izrādās lielisks padomdevējs un domubiedrs, atgādinot mūžseno patiesību, ka cilvēka ārējais izskats un dzīvesveids ne vienmēr raksturo viņa iekšējo pasauli, un aicinot lasītājus būt iejūtīgiem un saprotošiem pret citādo un svešo.

Baltvilka balvas ieguvējus oriģinālliteratūrā un grāmatu mākslā uzzināsim 24. jūlijā, Jāņa Baltvilka 72.dzimšanas dienā. Balvas pasniegšanas ceremonija norisināsies Jaunā Rīgas teātra pagalmā plkst. 18, un to tiešraidē piedāvās skatīties lsm.lv.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti