Ineses Zanderes literāro pasaku krājumā „Kaķis brīvdienās” apkopotas dažādas, pēc tematikas, noskaņas un teksta slodzes atšķirīgas pasakas, kurā darbojas visdažādākie tēli - piemēram, cilvēciskoti dzīvnieki, iedzīvināti mūzikas instrumenti un pat cepts sivēns. Protams, vairāku pasaku varonis ir tieši kaķis.
Baltvilka balvas žūrija atzīst, ka dažādība, kas rada eklektisku iespaidu, ir arī šīs grāmatas pozitīvā īpašība, jo parāda literatūras bagātīgās iespējas – krājums ļauj bērnam iepazīties gan ar izklaidējošākām pasakām, kurās autore demonstrējusi brīnišķīgu asprātību, gan nopietnākiem, filozofiskākiem darbiem, kas simboliskā veidā atklāj daudz dziļāku vēstījumu. Ikdienas notikumu vērojumi viegli un nepiespiesti pārvēršas rotaļā, pasakā, mūsdienu leģendā, izmantojot kultūras arhetipus un atsauces, paplašinot bērnu redzesloku. Vairākas pasakas piedāvā iespēju iesaistīt bērnus spēlē, piemēram, pasaku "Ko teica Gaiļa kungs" var spēlēt kā ķīlu rotaļu, kurā jāatveido dzīvnieku balsis, bet pasaku par mūzikas instrumentu karaļvalsti bērni var pārvērst izrādē un ilustrēt ar dažādām skaņām, izmantojot ikdienišķus priekšmetus. Prozas teksts būvēts ar dzejai radniecīgiem paņēmieniem - ritmu, atkārtojumiem, izmantotas valodas skaniskās iespējas.
Fragments no pasaku krājuma:
“Tur stāvēja agrāk neredzēts Kaķis.
– Esmu no avīzes, – viņš sacīja. – Gribu uzzināt jūsu domas par visu, kas pilsētā notiek un jebkad noticis.
Kaķis paskatījās uz brokastu galdu un aplaizījās.
– Lūdzu, sēdies, – teica Lielmute Marta un sameklēja vēl vienu šķīvi. Kaķis ielēca Martai klēpī, bet Lielmutis Fricis tūlīt uzkāpa uz krēsla un, vicinādams rokā avīzi, sāka izteikt savas domas.
– Pilsētas galva neko nesaprot! Policija neko nedara! Skolā neko nemāca!
Kaķis klausījās, muti iepletis. Viņa mute pletās aizvien lielāka, tajā pazuda viena Friča doma pēc otras, un līdzi tām – arī maize, sviests, siers, desa, ievārījums, olas un visi citi ēdieni, kas atradās uz brokastgalda. Drīz vien galds bija tukšs. Lielmutis Fricis uzlēca uz galda un sauca:
– Tā dzīvot vairs nevar. Viss jāsāk no jauna!
Tad viņš apklusa, jo bija pateicis visu patiesību.
– Paldies, – teica Kaķis un arī uzlēca uz galda, lai pārbaudītu, vai vēl kaut kas nav palicis pāri. – Tavas domas ir ļoti drosmīgas un nozīmīgas.
– Es jau sen zināju, ka reiz tās tiks uzklausītas, – teica Lielmutis Fricis un paspieda Kaķim ķepu.
Tad viņi abi nokāpa no galda.
Lielmute Marta tikmēr ieskatījās ledusskapī, taču tas bija tukšs.
– Varbūt varu piedāvāt krūzīti kafijas ar pienu, – viņa teica un ielēja visiem kafiju. – Un mums vēl ir garšīgi āboli. No pašu dārza.
– Varbūt varētu kādu teiku vai pasaku, – teica Kaķis, ieritinājās Martai klēpī un atkal atvēra muti.
Lielmuti Martu nebija divreiz jālūdz. Viņa uzlika galdā grozu ar āboliem un sāka stāstīt:
– Reiz mūsu pilsētā auga zelta ābele…
Kaķis kā nieku norija pasaku par zelta ābeli, teiku par brīnumzivtiņu, nostāstu par peli tramvajā, dziesmiņu par pasta balodīti, dažas baumas par Martas kaimiņieni un viņas suni, skaitāmpantiņu “ā, bē, cē, dē, kaķis kala smēdē”, visus ābolus, kafiju, pienu, kafijas kannu un trīs krūzītes.
– Cik skaisti tu proti stāstīt! – Kaķis teica. Tad viņš aizvēra lielo muti, aplaizīja ūsas, pieglaudās Martai un murrādams sāka ar ķepu mazgāties.”
Daloties iespaidos par to, kā grāmatu uztvēruši viņas trīs dažāda vecuma bērni, Ieva Melgalve secina: “Tas, kas man, pirmo reizi lasot, šķita mīnuss – tas ir, pārāk daudz "tradicionālu stāstiņu bērniem", ja varēja taču publicēt tikai neordināros un sirreālos, – varbūt ir grāmatas pluss: pievilinot ar tipiskiem "antropomorfizēto dzīvnieku" stāstiņiem, bērns tiek aicināts arvien dziļāk grūtāk saprotamas, bet tēlainākas un fascinējošas literatūras laukā.” “Šis pasaku krājums kārtējo reizi apliecina Ineses Zanderes meistarību rakstīt bērniem brīvi – neuzskatot šo auditoriju par lasītājiem, kuriem nepieciešams kaut kā īpaši pielāgoties. Iespējams, tieši tāpēc autorei izdodas radīt bērniem īstu, augstvērtīgu literatūru,” teikts žūrijas vērtējumā.
Baltvilka balvas ieguvējus oriģinālliteratūrā un grāmatu mākslā uzzināsim 24. jūlijā, Jāņa Baltvilka 72.dzimšanas dienā. Balvas pasniegšanas ceremonija norisināsies Jaunā Rīgas teātra pagalmā plkst. 18, un to tiešraidē piedāvās skatīties lsm.lv.
