Baltvilka balvas pretendente Elizabete Eglīte un «Tikšanās laikā»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Elizabete Eglīte par grāmatu „Tikšanās laikā” (Apgāds Zvaigzne ABC) izvirzīta Jāņa Baltvilka balvai bērnu literatūrā un grāmatu mākslā kategorijā “Jaunaudze” par debiju literatūrā bērniem un jauniešiem. Lsm.lv sadarbībā ar Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomi (LBJLP) aicina iepazīties ar balvas pretendenti.

Debitante Elizabete Eglīte rakstniecībā ienākusi pa durvīm, ko ik gadu paver izdevniecības rīkotie konkursi – darbs saņēmis veicināšanas prēmiju “Zvaigzne ABC” konkursā.

Romāns „Tikšanās laikā” ir cienījams debijas darbs; tas varētu izrādīties nozīmīgs pienesums jauniešu literatūrai, kas Latvijā vēl arvien ir samērā vāji attīstīta, uzskata Baltvilka balvas žūrija: autore radījusi pārliecinošu, rūpīgi izstrādātu fantāzijas žanra romānu, kas aizrauj lasītāju, provinces pilsētas jauniešu ikdienas un attiecību peripetijas veikli savijot kopā ar cita gadsimta kaislībām, kas risinās tieši tajā pašā vietā, bet citā laikā.

Fragments no romāna:

“Viņa paskatījās gar Nika plecu uz to krastu, kur atradās viņas mājas.

– Ā… – izlauzās pār Eleonoras lūpām.

Daudzstāvu māju vietā, cik vien tālu pakrēslā varēja redzēt, stiepās piesnidzis augļu dārzs. Zemas zarainas ābeles, sagumušas zem baltām seģenēm. Nebija labi zināmo māju, nebija parka koku. Vienīgā ēka, kas stāvēja savā vietā, bija gaiši krāsotais divstāvu namiņš pašā dīķa krastā. No tā izsteidzās sieviete, padusē nesdama smagu toveri,  bet pie rokas pītu grozu. Pa dēļu laipiņu viņa nonāca pie dīķī melnējošā āliņģa. Nolikusi toveri, sieva ar garu kārti izdauzīja āliņģim pārvilkušos ledu. Nometusies ceļos, viņa izņēma no tovera veļas gabalus u n sāka tos skalot ledainajā ūdenī. Izskalotā veļa gūlās blakus noliktajā grozā.

“VAI ES SAPŅOJU?” Eleonora aizvēra acis, tad tās atvēra. Ainava nebija mainījusies. [..]

– Kas tas ir? – Elonora atbrīvoja rokas no puiša satvēriena un pamāja uz skatu aiz viņa muguras.
– Tā ir veļas māja.
– Ak tā… Bet tur dzīvoju es…
– Tajā mājā?
– Nē! – meitene jau mierīgāk iebilda. – Tur tālāk! Tas ir… Tur jābūt manām mājām… […] Kur… Kur mēs atrodamies?
– Kas par dīvainu jautājumu? Uz dzirnavu dīķa, protams!
– Kurā vietā uz dīķa?
– Slidotavā! – Niks pavisam apjuka.
– Pastāsti man, ko tu redzi! – Eleonoras nemiers auga.
– Mums aiz muguras atrodas muižas kalpu ērbērģi, aiz tiem tālāk ir krogs, vēl tālāk dzirnavas, ceļš. - Niks pagriezās uz otru pusi. - Vešerienes māja, dārzs, vēl viens dārzs, ratnīca, stallis, jaunais muižas parks, muižas pils… [..]

– Pie velna, kur tu esi mani atvedis!
– It kā tu nezinātu! Uz Kreicburgas muižas dzirnavu dīķi.
– Muižas… Nu protams… [..]

Tas nebija murgs. Pat ne ērmots sapnis.

– Nik, pasaki man, kurš tagad ir gads?"

Stāsts mudina intensīvi domāt līdzi notikumiem, sniedzot arī saistošu, lai arī romantizētu,  ieskatu vēsturē. Ņemot vērā fantāzijas žanra popularitāti, uzteicama ir autores ideja likt fantāzijas romāna darbības centrā Latviju, uzrunājot ar lasītāja personiskajai pieredzei tuvu vidi, atšķirībā no tulkojumu piedāvājuma, vērtē žūrija.

Grāmata saņēmusi ļoti uzmundrinošas atsauksmes arī no gados jauniem kritiķiem, kas sevi turklāt neuzskata par fantāzijas literatūras faniem un nav gatavi dot atlaides žanra dēļ vien. Latvijas Universitātes portālā Ubi Sunt Madara Skudra raksta:  “Rakstniece, atļaujot kopējo bildi izgleznot pašam lasītājam, sniedz tikai romāna pamatkrāsas, detaļas un norāda virzienu lasītājam. Jauniešu literatūrā šo īpašību vērtēju augstu ne tikai es, bet noteikti arī jaunāki lasītāji, jo šādi rakstniece rada telpu, kurā pusaudzis sastopas ar grāmatu. Varbūt šeit izpaužas rakstnieces zināšanas saskarsmes psiholoģijā, kas anotācijā līdzās svešvalodām ir norādīta kā viena no viņas interesēm? Jauniešiem taču tik svarīga ir sava telpa, kurā var brīvi risināt iekšējo dialogu, ar identificēšanās palīdzību rast atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem, kā arī pārdomāt laika, pagātnes, tagadnes un nākotnes jēdzienus. Šajā telpā jaunietim nesaka, ko domāt, bet gan ļauj noskaidrot, ko viņš īsti domā.[..] Romāns uzliek augstu latiņu – jauniešu literatūrai ir jābūt ar bagātu valodu, pārkāpjot ikdienā lietojamā vārdu krājuma robežas, tai ir jābūt latviskai (vietas, laika, notikumu ziņā), un, ticiet man, tieši šis latviskums padara romānu par interesantu un neparastu lasāmvielu.”

Baltvilka balvas ieguvējus oriģinālliteratūrā un grāmatu mākslā uzzināsim 24. jūlijā, Jāņa Baltvilka 72.dzimšanas dienā. Balvas pasniegšanas ceremonija norisināsies Jaunā Rīgas teātra pagalmā plkst. 18, un to tiešraidē piedāvās skatīties lsm.lv.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti