Tikšanās ar Baltijas bērnu grāmatu ilustratorēm Londonas Grāmatu tirgus Bērnu literatūras centrā bija plaši apmeklēta, un aizņemtajām skatītāju vietām pievienojās arī garāmejoši tirgus apmeklētāji – viņus piesaistīja mākslinieču darbu paraugi, kuri tika demonstrēti uz prezentācijas ekrāna.
Lietuviete Monika Vaicanavičiene ir gan ilustratore, gan autore – pērn ieguvusi Jaunā talanta balvu Pasaules ilustrācijas izstādē Londonā, kā arī paziņota par vienu no Boloņas grāmatu tirgus „Izlases ilustratoriem”.
Savā prezentācijā Monika īpaši izcēla savu grāmatu „Pasaka par Jona Basanaviča ceļojumiem un darbiem”, kura stāsta par lietuviešu nācijas tēva, ģimenes ārsta un politiskā aktivīsta piesātinātās dzīves notikumiem 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā. Monikai jautāju, vai izvēli rakstīt un zīmēt grāmatu par Lietuvas vēsturi ietekmēja simtgades noskaņas, kuras bija spēcīgi klātesošas arī kultūras norisēs?
“Es, protams, jutu Lietuvas simtgades tuvošanos un pašus svētkus, un arī pati grāmata iznāca pagājušajā gadā, kad savas simtgades atzīmēja visas trīs Baltijas valstis. Taču darbu pie tās sāku krietni agrāk.
Es vēlējos sarakstīt biogrāfiju bilžu grāmatas formātā. Lietuvā šādu grāmatu nav daudz,” atklāj Monika Vaicanavičiene.
“Pie tam, tāpat kā Jons Basanavičs, arī mana māsa strādā medicīnā, un viņai ļoti patīk šīs nozares vēsture, sevišķi Lietuvas kontekstā. Mums abām radās ideja, ka viņš būtu labs bērnu grāmatas tēls, ar kura palīdzību atgādināt par mūsu vēsturi.”
Vaicanavičiene stāsta, ka abas ar māsu vākušas dažādus materiālus par Jonu Basanaviču un veidojušas faktu kopumu.
“Grāmatu pircēji uzņēma pietiekami labi, bet, manuprāt, tā tikai šobrīd kļūst patiesi populāra – nevarētu teikt, ka šī bija tūlītēja veiksme,” vērtē Vaicanavičiene.
Grāmata ir ieguvusi otro vietu Lietuvas Grāmatu izstādē un bija nominēta Ķīnas Starptautiskā ilustrācijas festivāla balvai.
Igauniete Ulla Sāra ir viena atzītākajām grāmatu ilustratorēm savā valstī, vairākkārtēja Igaunijas un ārvalstu bērnu literatūras balvu laureāte. Šobrīd viņa gatavojas jaunam projektam – Igaunijas laikmetīgās mākslas muzeja “KUMU” veidoto bērnu un jauniešu uzdevumu ceļvežu ilustrēšanai, tāpat Ulla iesaistījusies plašā starptautiskā projektā, kurā piedalās ap 60 mākslinieku no visas pasaules – alternatīvo ģeogrāfisko karšu atlantam. Ulla Sāra vērtē, kā viņas radošās darbības attīstību ietekmējusi dalība tieši Londonas Grāmatu tirgū.
“Arī pagājušajā gadā es šeit biju uzaicināta, lai runātu par bērnu grāmatu ilustrāciju, un
tas, ko iemācījos grāmatu tirgus salīdzinoši īsajā laikā, ka izdevējdarbība vēl arvien lielā mērā ir tā dēvētais „rokasspiediena bizness”. Tev ir jāsatiekas ar cilvēku klātienē, jārunā ar viņu – un ne jau tikai par savām grāmatām, bet par sevi kā cilvēku.
Ir jāsocializējas, caur to atklājot arī savu darbu,” uzskata Ulla Sāra.
Sāra stāsta, ka pagājušajā gadā viņa iepazinusies ar redaktoru no izdevniecības „Thames&Hudson”, turklāt iepazīšanās notikusi ballītē, kura nebūt nenotika pašā grāmatu tirgū.
“Tā nu šī tikšanās man deva iespēju piedalīties starptautiskā projektā par alternatīvo ģeogrāfijas atlantu,” atklāj Sāra.
Ulla Sāra kopā ar Elīnu Brasliņu pagājušā gadā piedalījās bērnu literatūras attīstības organizācijas „POP-UP” veidotajā projektā, kurā Lielbritānijas un Baltijas ilustratori apmainījās valstīm, lai sniegtu meistarklases tiem mākslas studentiem, kuri arīdzan ir nolēmuši darboties bērnu grāmatu ilustrēšanā.
“Šajā projektā mēs ar studentiem no Londonas Komunikācijas koledžas attīstījām prasmes, kā nonākt pašam pie sava stāsta, kā to noformulēt un kādu attēlu tam pēc tam pievienot. Projekta meistardarbnīcas noslēdzās ar deviņu studentu veidotajiem ilustrāciju darbiem „leporello” grāmatiņu formātā – tos viņi arī šeit pagājušā grāmatu tirgus laikā arī prezentēja,” bilst Sāra.
“Man bija bija 2.-3.kursa studenti Southemptonā, mēs izstrādājām stāstu kopīgi. (..) Rezultāts bija vienkārša drukāta „leporello” grāmatiņa, bet kā pirmais solis ļoti apsveicami,” atzīst Elīna Brasliņa.
Brasliņa vērtē, ka viņai starptautiskā apritē vairāk palīdzēja nokļūt prezentācijas Lielbritānijas izdevējiem, ko Rīgā bija noorganizējusi Rūta Briede. Šī iepazīšanās novedusi pie vairākiem sadarbības projektiem, viens no tiem izdevniecībā “The Emma Press” izdotais Keitas Veiklingas dzejoļu krājums ar viņas ilustrācijām, kā arī kopīgi ar Rūtu Briedi veidotās grāmatas “Suns, kurš atrada skumjas” izdevums.
“Personiskie kontakti ar cilvēkiem, kuriem tu gluži nejauši apsēdies blakus pusdienās, arī var būt ļoti nozīmīgi,” līdzīgi kā Sāra uzskata arī Brasliņa.
Savukārt, lai informētu par Baltijas valstu literatūras tulkojumiem angļu valodā – gan bērnu, gan pieaugušo auditorijai –, rīt, 14.martā, Londonas Grāmatu tirgū notiks speciāla paneļdiskusija “Literatūra tulkojumā: Baltijas grāmatas Lielbritānijā”, kurā piedalīsies Lielbritānijas izdevēji, kas izdevuši Baltijas literatūras tulkojumus angļu valodā.
