Pirmo reizi Latvijas vēsturē ir tapusi pasaku grāmata bērniem, jauniešiem un viņu vecākiem ”Mūsējās”, kurā ir piecdesmit pasakas par spilgtām un drosmīgām Latvijas sievietēm 150 gadu laikā.
Teksta autore Santa Remere teic – grāmatu nevajag uztvert kā Latvijas izcilāko sieviešu top 50.
“Sapratu, ka svarīga ir uzmundrinošā drosme, ko šī grāmata sniedz, ka viņa ir mazliet vieglprātīga, viegla un aicinoša. Aicina justies brīvai un domāt par tiem stāstiem, kurus tu zini un par ko spēj brīvi runāt. Tās ir 50 pasakas, kuras zinu es, un tās nav ne galvenās, ne top 50, tās ir biogrāfijas un stāsti, kuri man pašai likuši izsaukties: Tas ir neticami! Vai tiešām tas ir noticis īstā dzīvē? Un kuros es saskatīju pasaku dažādos fantastiskos motīvus, lai gan patiesībā tās ir biogrāfijas,” uzsver Remere.
Vēl pirms oficiālajiem atvēršanas svētkiem grāmata jau paguvusi sacelt traci, jo interneta vidē pārpublicēta pasaka par politiski skandalozu personību – Tatjanu Ždanoku.
“Ja es nebūtu “Tviterī” ieraudzījusi fragmentu ar pasaku par Tatjanu Ždanoku, droši vien es nepievērstu šai grāmatai uzmanību,” norāda kultūras žurnāliste Una Griškeviča. “Kas mani samulsināja?
Mani samulsināja šīs personas izvēle, jo es nespēju iedomāties cilvēku, kas, manuprāt, ienīst Latviju, ienīst šo valsti, jo viņa visu savu politiķes apzinīgo mūžu ir cīnījusies pret neatkarīgo Latviju.
Es gribētu dzirdēt grāmatas autoru un izdevēju izvēli, kāpēc Ždanoka izvēlēta, jo arguments par viņas drosmi un ka viņa ir atklājusi teorēmu, nestrādā.”
Grāmatas autore Santa Remere atzīmē, ka pasakās iekļautas vismaz 10 sievietes, kas dažādos laikos cīnījušās par Latvijas neatkarību: “Sākot jau no Annas Ķeniņas, kas audzināja jauno sieviešu paaudzi, kādu dienu, kad mums būs sava valsts; tad padomju laikos, dažas pārcieta un izturēja šo posmu, lai būtu šī valsts; un tad nāk plašs stāsts par Sandru Kalnieti, kura negulēja naktis un cīnījās kā tanks, organizēja dzīvo ķēdi, lai cīnītos par Latvijas neatkarību. Daudz šo stāstu par šo cīņu. Par Ievu Akurateri, kas stāv miliču vidū un dzied par to, ka latviešu tauta savienosies.
Un tad es sapratu, ka nav atspoguļots šis pretspēks, pret ko viņas cīnījās, ka arī šim pretspēkam var atrast sievietes seju. Tatjanas vārds daudziem zināms un joprojām izraisa lielu sašutumu, it kā tiktu pieminēta ragana, pretējais naidīgais spēks. Pasakās ir dažādi spēki.
Man teica: tu esi ielikusi darvas karoti medus mucā, bet es negribētu liet bērniem medu ausīs un teikt, ka viss ir tikai labi un ka šie cilvēki ir tikai labi un izcili.
Sievietes arī - tāpat kā vīrieši - ir pretrunu pilnas, un varoņiem mēdz būt dažādas puses, tad arī ir vairāk, par ko padomāt sarunās ar bērniem, vai pašam bērnam lai [rodas] priekšstats arī par tumšajiem spēkiem.”
Par godu grāmatas iznākšanai izveidots velomaršruts pa Rīgas centru.
“Viena no grāmatas varonēm, par kuru es nezināju, ir Annija Londonderija, kas ir latviete, pirmā sieviete, kas apbraukusi apkārt pasaulei ar divriteni,” stāsta grāmatas izdevēja, biedrības “Ascendum” vadītāja Antonija Skopa. “Nolēmām – kāpēc neuztaisīt pilsētvidē Elīnas Brasliņas ilustrāciju izstādi, aicinot braukt ar riteni un vienlaikus pavadīt laiku ar draugiem un bērniem un iesaistīties veloorientēšanās spēlē.”
Izbraucot velomaršrutu, iespējams ieraudzīt visas 50 sievietes, kas iekļautas grāmatā.
“Ikvienam, kurš grib uzzināt vairāk par grāmatu un izbraukt mūsu aizraujošo velomaršrutu, ir jānāk uz Raiņa bulvāri,” skaidro Skopa. “Pietura saucas “Centrālā stacija” – šis ir pirmais kontrolpunkts, tur ir redzams QR kods, to noskenējot, cilvēki saņems instrukcijas, kur jādodas tālāk. Kopā šādu kontrolpunktu ir 9, maršruts apmēram vienu stundu garš, ar riteni braucot.”
Ņemot vērā lielo lasītāju interesi par grāmatu, jau tiek pieļauta iespēja par turpinājumu ar pasakām par citām piecdesmit vai simt spilgtām Latvijas sievietēm.
