Grāmata iepazīstina ar 12 mūsu tautai būtiskām rakstu zīmēm, to struktūru, dziļāko nozīmi un pielietojumu. Grāmatu papildina arī fotogrāfijas, kurās rakstu zīmes redzamas pašas grāmatas autores darinātajās jostās. Tāpat svarīga izdevuma sastāvdaļa ir interaktīvais materiāls, kas lasītāju rosina zīmes veidot pašam.
„Lūk, te ir zalktītis. Ko mēs par čūskām zinām? Čūskas pavasarī met ādu. Paskatāmies, kas notiek... Pārbraucam ar otru centru... Nu vai ir čūska nometusi ādu vai nav?" tā stāstot, grāmatas autore Inese Krūmiņa demonstrē grāmatas interaktīvo sadaļu. Tajā nav runa par čūskām burtiskā nozīmē, bet gan par zalkša zīmi. Interaktīvo daļu veido divrūtiņu raksta tīkls un vairāki raksta kodi. Uzliekot tīklu uz kodiem un pakustinot, zīmes atdzīvojas, mainās un veido citus raksta motīvus.
Krūmiņa atzīst, ka šis materiāls ir līdzīgs radošumu veicinošai rotaļlietai, lai lasītājs šīs zīmes uztvertu ļoti personiski. „Ir svarīgi, lai mums patiktu ar to darboties. Nevis mēs uzskatītu to par kaut ko tādu akadēmisku, iekonservētu, noliktu vitrīnā aiz stikla un līdz ar to vairs gandrīz ne mūsējo. Bet veicināt to piederību un līdzdalību, un es domāju, ka šī rotaļlieta ir solis šajā virzienā," saka Krūmiņa.
Interaktīvā daļa ir tikai papildinājums grāmatas galvenajam materiālam, kurā autore padziļināti un no dažādiem aspektiem iepazīstina ar 12 mūsu tautai būtiskām rakstu zīmēm. Pēc izglītības būdama matemātiķe, viņa zīmes sadalījusi grupās pēc to simetrijas īpašībām. Un šīs zīmes ir – Skujiņa, Līklocis un Ķemmīte, Dieva zīme, Jumis un Zalktis, Krusts, Ugunskrusts un Krustukrusts, kā arī Saulīte, Aka un Krupja zīme.
Grafiskos attēlus un skaidrojumus papildina arī fotogrāfijas, kurās zīmes redzamas ieaustas jostās. „Es īstenībā esmu ļoti lepna par grāmatas vizuālo daļu, jo tā ir tāda sava veida pūra vēdināšana, jo visas grāmatā fotografētās jostas ir manis pašas darinātas un visi rūtiņu raksti ir manis pašas zīmēti," norāda Krūmiņa.
Zīmju jēgas skaidrojumus autore ilustrējusi arī ar latvju dainām un latviešu tautas pasakām. Piemēram, Akas zīme ilustrēta ar pasaku par bārenīti, kura ielec akā pēc tajā iekritušās vārpstiņas, bet, lai tiktu augšā, viņai ir sekmīgi jāpaveic vairāki uzdevumi. Ineses Krūmiņas redzējumā Aka šai gadījumā ir kā simbols robežai starp mūsu prāta un intuīcijas pasauli. „Bieži vien ir tā, ka mēs ar racionālo prātu kaut kādus uzdevumus nevaram atrisināt, bet, pieslēdzoties intuīcijai, šīs lietas kļūst paceļamas vai darbi kļūst padarāmi. Un, ja mēs piedomājam pie tā, ka šī Akas zīme ir simbols, kas simbolizē sasaisti starp abām pasaulēm, un tad apzināti liekam viņu sev uz aproces malas, brunču malas vai jakas rakstā, tad mēs varam arī apzinīgāk izpildīt savus uzdevumus," skaidro Krūmiņa.
Zināšanas par zīmēm būtībā ir zināšanas par sakārtotību, un zīme vai ornaments ir šīs sakārtotības vizuālā izpausme. Cilvēks pēc sakārtotības apzināti vai neapzināti alkst vienmēr, tādēļ zīmes arī viņam ir svarīgas. Šobrīd vērojama pastiprināta interese par latviskajām zīmēm, taču Ineses Krūmiņas vērtējumā bieži vien šī interese ir ļoti virspusēja. „Es domāju, ka tas ir tas, pie kā mūs ir pieradinājušas reklāmas. Nu, tā teikt, reklāma ir – nopērc šo, tev būs žilbinošs smaids un tu būsi laimīgs. Un cilvēks tagad meklē pielikt pie durvīm to, lai viņam māja būtu pasargāta. Šo analoģijas principu es saskatu ļoti skaidri. Bet mana pieredze rāda, ka tās pašas rakstu zīmes dažādās kombinācijās un arī attiecinātas uz dažādiem valkātājiem tomēr maina nozīmi," saka Krūmiņa.
Grāmatas „Zīme. Raksts. Nozīme" atvēršanas svētki notiks pirmdien un tajos piedalīsies un latvju rakstu zīmes izdziedāt un izdancot palīdzēs grāmatas autores Ineses Krūmiņas dzimta, Ilga Reizniece, Andris Davidons un Rīgas Danču klubs.
