Knuts Skujenieks bija dzejas meistars un atdzejas lielmeistars, vienmēr ļoti gaišs un silts cilvēks. Arī ļoti brīvdomīga personība, par ko septiņus savas dzīves gadus viņam nācās pavadīt Mordovijas lēģerī. Dzejniece Liāna Langa Knuta Skujenieka aiziešanu dēvē par neatsveramu zaudējumu Latvijai: "Šodien ir ļoti liela zaudējuma diena latviešu tautai un arī valstij, jo šo sauli ir atstājis 20. gadsimta otrās puses izcilākais latviešu dzejnieks, kura pienesums latviešu kultūras un atdzejas laukā vispār nav pārvērtējams. Es vēlētos arī atgādināt, ka Knuts Skujenieks bija augsti godājams latvietis, sirdsapziņas cietumnieks, kurš cieta no okupācijas varas, septiņus gadus pavadot Mordovijas poltizonā par brīvu vārdu un aizliegtu grāmatu lasīšanu. Šo apcietinājuma laiku viņš izturēja ar augsti paceltu galvu un to iemūžināja savās vēstulēs sievai Intai Skujeniecei. Man personīgi arī ļoti sāp, jo esmu zaudējusi lielu Draugu, ar lielo burtu. Izsaku līdzjūtību visiem, kas Knutu pazina un kuri viņu lasīja."
Knuta Skujenieka darbi ir atdzejoti zviedru, ukraiņu, armēņu, lietuviešu, angļu, krievu un citās valodās. Skujenieka dzejoļu krājumi ir izdoti Zviedrijā, Ukrainā un Armēnijā. Rakstnieks atdzejojis nozīmīgus darbus no krievu, senebreju, ukraiņu, spāņu, grieķu, lietuviešu, maķedoniešu, somu, zviedru, dāņu un poļu valodas. Viņa atdzejoto autoru vidū ir Federiko Garsija Lorka, Gabriela Mistrāla, Janis Ricos, Tomass Transtrēmers, Ingera Kristensena, latviskotas arī daudzu Eiropas tautu tautasdziesmas.
1969. gadā rakstnieks atgriežas dzimtenē. Laikā starp 1963. un 1969. gadu Knuts Skujenieks saraksta aptuveni 800 dzejoļu, kurus padomju laikā nebija iespējams publicēt. Ceturtā daļa no ieslodzījuma laikā sarakstītās dzejas tika vienkopus izdota krājumā "Sēkla sniegā" 1990. gadā, vēstīts vietnē Knutsskujenieks.lv.
1972. gadā Skujenieks uzņemts LPSR Rakstnieku savienībā. 1978. gadā tika publicēta autora pirmā dzejoļu grāmata "Lirika un balsis". 1995. gadā Skujenieks kļūst par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku, bet 1999. gadā par Lietuvas Dižkunga Ģedimina ordeņa virsnieku un Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa bruņinieku, vēlāk saņēmis arī citas goda zīmes un nozīmīgus apbalvojumus par ieguldījumu latviešu literatūrā un atdzejā, tostarp 2008. gadā ieguvis Baltijas Asamblejas balvu, bet 2012. gadā viņam piešķirta Latvijas Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu.
