Kultūras Rondo

Baltijas simbolisti Parīzē jeb pēdējā simbolisma "Terra incognita"

Kultūras Rondo

Filma "Bille" tapusi Vārnu ielā, mājā, kur bērnībā dzīvoja Vizma Belševica

Starptautiskais Londonas grāmatu tirgus – iespaidi un vērtējumi

Atskatoties uz Londonas Grāmatu tirgu, plāno turpmāku literatūras eksportu

Līdzdalība Londonas Grāmatu tirgū parāda, ka latviešu literatūra pasaulē ir konkurētspējīga, tāpat ir iespējams ieskicēt tēmas, kas interesē ārzemju lasītāju. Taču šī mērķa sasniegšanai neiztikt bez grāmatniecības stratēģijas.

“Tas bija rezultāts tam, ka trīs gadus konsekventi un apjomīgi strādāja milzīga cilvēku komanda Latvijā, lai būtu gandarījums par paveikto. Rezultāti tiešām ir pamanāmi,” vērtē Kultūras ministrijas pārstāve Līga Buševica.

“Latvijas attīstības aģentūra ir aprēķinājusi, ka grāmatniecības pievienotā vērtība ir 30 miljoni eiro Latvijā,” stāsta Nora Ikstena. “Mēs varam apskatīties, kas Latviju pārstāv un pozitīvi pārstāv pasaulē. Mums ir bijis grūti jācīnās, lai politiķiem pierādītu, ka nacionālai literatūrai ir iespēja pastāvēt. Tagad – ko dara mūsu politiķi un kādā līmenī ir izgājusi pasaulē latviešu literatūra. Man par to ir milzīgs prieks. Es to vienmēr zināju. Nekā citā jau kā kultūra mums pasaulē nav, ko piedāvāt, un beidzot tas ir jāierauga!”

Ikstena arī atzinīgi vērtē platformas “Latvian Literature” pārstāvju darbu, kas “ir izveidojušas jaunu brendu un pacēlušas literatūras mārketingu tādā līmenī kā vēl nekad”.

“Ieguldījumi, kas ielikti starptautiskās izstādēs, tas veido atpazīstamību, eksportu un arī pašapziņu. Tam ir milzīga nozīme,” norāda apgāda "Zvaigzne ABC” vadītāja Vija Kilbloka.

Vērtējot to, kas interesējis klausītājus, Kilbloka norāda, ka tieši padomju periods, par kuru arī vēsta Noras Ikstenas romāns “Mātes piens”, ir mūsu eksporta prece, tas daudzus interesē.

Uzteicot Ikstenas devumu, Kilbloka bilst, ka, “līdzībās runājot, viņa ir kā ledlauzis, aiz viņas var iekārtoties citi. Ja kāds autors, kāda grāmata kļūst plašāk zināma un populāra, kolēģi vienmēr jautā, kas jums vēl ir interesants. Viņa ir radījusi šo interesi,” atzīst Kilbloka.

Žurnālists Toms Treibergs uzskata, ka Latvijas veiksmes atslēga bija tieši tas, ka visi šie autori ir atšķirīgi, katra darbiem ir sava garša un raksturs.

“Nora vai nu uzņēmās, vai viņai piekrita ledlauža loma. Bet katrs no viņiem iet savu ceļu, kur var pārējie doties nākamā vai aiznākamā gadā. Ceļš ir atbrīvots,” bilst Treibergs.

2018. un 2019. gadā angliski iznāks 40 Latvijas autoru darbi. Lai tas, kas ir sasniegts, virzoties uz Londonas Grāmatu tirgu, turpinātos, ir izstrādāta grāmatniecības stratēģija.

“Tā paredz kompleksu rīcības sistēmu un finansējumu, lai varētu tālāk veiksmīgi darboties Latvijas literatūras eksportā. Tas ir darbs ar tulkotājiem, izdevēju kapacitātes celšana un tiesību pārdošana, grantu programmas, literāro aģentu darbs. Tikai kompleksi strādājot visos segmentos, mēs varam veiksmīgi attīstīt Latvijas literatūras iziešanu pasaulē,” skaidro Buševica.

Nākamais solis - šī stratēģija jāakceptē politiķiem. Politiķiem ir jāsaprot, ka tas ir svarīgi, jāpiešķir finansējums, tikai tad darbs varēs turpināties.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti