Kultūras ziņas

Čaks lauku mierā Vilsona verandā

Kultūras ziņas

«Baltais taurenītis Jokko» Jūrmalas vasarnīcā

Vilki Vienači un atklātības lādiņš Kronberga dzejā

Atklātības lādiņš Kronberga dzejā. Par krājumu «Debesīs dievs bīda mēbeles» stāsta Guntars Godiņs

“Rudens augļu spēks manī ielīst / kopā ar saules sulām / vasaras pēdējās dienas / pie apvāršņa tumši mākoņi / debesīs dievs bīda mēbeles” – rakstījis dzejnieks Juris Kronbergs. Pēdējā dzejas rinda dzejniekam un tulkotājam Guntaram Godiņam likusies trāpīga un derīga Jura Kronberga pēcnāves dzejas krājuma nosaukumam. Un tieši tādā dienā, kāda aprakstīta šajās rindās, grāmata piedzīvojusi atvēršanas svētkus.

Juris Kronbergs bija unikāla parādība Rīgā, Stokholmā, Ņujorkā, Londonā un citviet. Kronberģiskie jociņi, vārdu spēles bieži vien noņēma stresu saspīlētām situācijām. Dzimis diplomāts. Tā par pērn mūžībā aizsaukto dzejnieku raksta Guntars Godiņš.

Ar dzejnieku un tulkotāju Guntaru Godiņu LTV tiekas vien pāris stundas pirms viņa drauga, domubiedra un kolēģa Jura Kronberga pēcnāves dzejas krājuma atvēršanas pasākuma. Par godu notikumam viņš uzvilcis zilu kreklu, tāda esot bijusi Kronberga “firmas zīme”. Tāpēc arī tikko iznākušais dzejas krājums somiski zilos toņos.

Ļoti patīkami, ka sanāca un iznāca grāmata no dzejoļiem, ko man vienkārši pārsūtīja Jura sieva Māra Rozīte, [viņa] tur arī piedalījās atlasē mazliet, un tad es saņēmu tādu diezgan lielu dzejoļu blāķi, no kuriem arī sāku veidot to grāmatu,” stāsta Guntars Godiņš. “Mazliet laboju, bet man bija grūti to darīt, jo es gribētu prasīt Jurim, vai viņš tā gribētu, bet – tā kā mēs bijām diezgan pazīstami un viņš kaut kādā veidā uzticējās man, rediģējot citas grāmatas, es sadūšojos un izdarīju.”

“Debesīs dievs bīda mēbeles” ir Kronberga 16. dzejas krājums, un ierosme par to radusies pēc dzejnieka aiziešanas mūžībā. Godiņš par šo izdevumu raksta –

pilnīgi iespējams, šis ir spēcīgākais Kronberga dzejoļu krājums. 

Domāju, ka šajā, it sevišķi jau trešajā daļā, tas atklātības lādiņš, citās varbūt viņš vēl tur spēlējās un ākstījās, bet pie apvāršņa viņš kaut ko jūt, un tur nav banalitātes nekādas, bet tā ir drīzāk šī cilvēka psiholoģija, zinot, ka varbūt drīz viņa vairs nebūs. Tas reti dzejniekiem negadās, un tāpēc es tā minu, jo arī tīri poētiski šie dzejoļi ir nostrādāti,” spriež Godiņš.

“Ilgi mēs esam kopā bijuši, sākot no Atmodas laika, kad mēs pirmoreiz tikāmies, viņa dzejoļu grāmatu man uzdāvināja viens soms, bet fiziski mēs tikāmies Atmodas laikā, tad vairāk bija tādas sarunas, bet vēlāk jau bija ļoti cieša sadarbība tieši ar tekstiem, rediģēju gan Jura tekstus, gan mēs arī kopā ar “Skype” palīdzību atdzejojām ļoti daudzas zviedru grāmatas.”

“Jurim vienmēr ir caurvijas moments – laiks. Laiks ir viņa tēls. Vilks Vienacis arī saistībā ar laiku, un te jau ir divi – Vilks Vienacis, kur jau ir jaunie cikli, un šis laiks, ko viņš nemitīgi rakstīja,” turpina Godiņš.

Nepublicētā materiāla un Kronberga atstātā mantojuma vēl esot daudz, tāpēc šai grāmatas varētu sekot arī citas. Ir iecere izdot arī Kronberga sarakstes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt