Atklāta Ojāra Vācieša pieminekļa vizualizācija

Šonedēļ, atzīmējot dzejnieka apaļo jubileju, atklāta Ojāra Vācieša pieminekļa vizualizācija, ar kuru iepazīstināja pieminekļa idejas autore - arhitekte Inguna Rībena.

Carnikavas novada pašvaldībā, pieminekļa idejas pamatā ir Ojāra Vācieša dzejoļu krājuma "Zibens pareizrakstība" poētika. Pieminekli veido tumši pelēks granīts, kas simbolizē stingumu, varenību un nesalaužamību.

Tajā ir zāles "plaisa", kas ir divu globālu dzejnieka daiļrades tēmu - turpināšanās un uzdrīkstēšanās - vizuāla simboliska interpretācija. Arhitekte Rībena par šo zāli stāstīja, ka tā, esot maiga un trausla, simboliski sevī nes uzdrīkstēšanos salauzt sastingušo un patētisko akmeni. Viņa to salīdzināja ar padomju iekārtas salaušanu, norādot, ka brīžiem šie trauslie dzejnieka vārdi, kurš tāpat kā zāle ir iznīcīgs, var būt tik stipri. Tie atstāj tik lielu plaisu un patiesībā "uzspridzina" savu laiku, pauda Rībena.

Arī pati daba, saules gājums piedalās atdusas vietas ieceres īstenošanā. Dienas laikā saule apspīd apmeklētājiem pieejamo daļu, bet tās gaisma nenokļūst simboliskajā aizsaules daļā - pieminekļa ziemeļu pusē.

Ojāra Vācieša portrets piemineklī ir atveidots zibens šķērsgriezumā, savukārt Ludmilas Azarovas kapavieta simboliski ir balta lode. Arhitekte Rībena pauda, ka tā bijusi absolūti skaidra viena mirkļa ideja, ka pretstatā tumšajam granīta spriegumam un tā konfliktam ar zāli, Azarovai ir vajadzīgs kas absolūts - balta lode - saulesgaisma, dzīvības gaisma, līdzsvars, sievišķā pilnība, mūžīgais izlīdzinājums. Rībena dzejnieci izjūtot kā putnu Vācietim uz pleca, kāda viņa arī visu mūžu ir bijusi.

Literatūrzinātniece Janīna Kursīte par pieminekļa ieceri rakstījusi, ka tieši akmenī paradoksālā kārtā atspoguļojas dziļākais. Vācietis, rakstīdams par debesu dzīlēm un augstākajām vērtībām, alka pēc zemes vērtībām, savukārt Azarova, turēdamās pie zemes, iemiesojusi sevī zvaigžņu vertikāli, paudusi Kursīte. Vācieša piemiņas daļa ir arhitektes veidota četrstūrveida melnā pamatne, kas ir zemes daļa, dzejas sakņu stabilitātes daļa. Azarovas daļa iemiesota baltā lodē - sievišķajā debesu simbolā. Šādi debesis un zeme ir kopā un dod nojausmu par dzejas un dzīves divējādo dievišķo dabu - bez debesīm nav zemes, bez zemes debesis ir tukšas, atzīmējusi Kursīte.

Carnikavas kapsētā Ojāra Vācieša jubilejā, 13.novembrī, uz piemiņas brīdi bija sapulcējušies Vācieša talanta cienītāji. Vācietis, kā pats to vēlējās, ir guldīts Carnikavas novada kapsētā, Siguļos, tur atdusas arī viņa dzīvesbiedre - dzejniece un atdzejotāja Ludmila Azarova. Tajā pašā laikā tika atklāta arī pieminekļa vizualizācija plakāta veidā, kas parāda pieminekļa ieceri.

Jau pagājušajā gadā tika sākta ziedojumu vākšana Ojāra Vācieša pieminekļa izveidei. Šogad tam tika piešķirts arī budžeta finansējums - apmēram 50 000 latu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti