Triloģija par 12.gadsimta notikumiem Latvijā, atdzīvinot tādus vēsturiskos varoņus, kā ķēniņu Tālivaldi, Kaupo, bīskapu Albertu un vēl daudzus citus, no rakstnieka Jāņa Lejiņa dzīves ir prasījusi desmit gadus pētniecības un emociju.
"Es pats sajūtu to pasauli, ko esmu mēģinājis attēlot, sajūtu kā kaut kādu veselumu. Acīmredzot tā ir vajadzība cilvēkiem baudīt kaut ko, kas ir vesels, nesadrumstalots, kaut kādas lielās vērtības, nevis tikai sīkumi un sašķaidīta ikdiena," norāda Jānis Lejiņš.
Laicīgajā literatūrā nav bieži gadījumi, kad darbi tiek atkārtoti izdoti tik īsā laika periodā. Rakstnieks atzīst - nevēlētos savas grāmatas redzēt nocenoto grāmatu plauktā.
"Informācija un emocijas vai sajūtas ir divas dažādas lietas, vismaz šodien tā izskatās. Es rakstu lēni un grūti, man pašam ir vajadzība šo pasauli izveidot tā, kā sajūtu pasauli," saka Jānis Lejiņš.
"Zīmogs sarkanā vaskā" lasītājiem atgādina par laikiem, kurā cilvēki dzīvoja saskaņā ar savu vidi. Cilvēks nejutās radības kronis, bet izjuta sevi kā daļu no pasaules.
