Maskavā skan latviešu dzeja. Aspazijas vārdos par mīlestību, mūžību, dzīvi klausās Krievijas izdevēji, intelektuāļi, rakstnieki un aktieri. Daudzi te vēl no padomju skolas sola pazīst Raini, bet Aspazija ir nepazīstama, sveša. Taču daudzi viņu pazīst un salīdzina ar Krievijas "sudraba laikmeta" dižgariem.
Žurnāla "Snob" galvenais redaktors Sergejs Nikolajevičs Aspaziju salīdzina ar Marinu Cvetajevu. "Abu dzejā ir šī laikmenta sievietes vēlme būt brīvai, satriecošs jutekliskums, absolūtās atvērtības un iekšējās brīvības intonācija," viņš saka.
Savukārt teātra kritiķi Ņinu Agiševu Aspazijas dzejā piesaista dramatisms, traģisms un spēks. "Man pat šķita, ka viņa pat pārspēj Raini. Pateicoties viņas dzejai, no jauna ieraudzīju viņas likteni, ļoti žēl, ka krievu valodā nav kāda romāna par Aspazijas dzīvi, tas būtu ļoti populārs," atzinīgus vārdus netaupa Agiševa.
Aktrise Svetlana Bragarnika iepriekš Aspaziju zinājusi tikai kā tādu liktenīgo skaistuli gleznās un skulptūrās. "Tagad saprotu, ka viņa ir ļoti svarīga, ļoti traģiska un spēcīga dzejniece, unikāla sieviete," jaunu skatījumu ieguvusi Bragarnika.
Aspazijas dzejas krājums ir izdots kā bilingvālā grāmata, arī nosaukums divās valodās - “Ikdienas spārni” un “Kriļja budņei”. Komponiste, mūzikas žurnāliste, publiciste un atdzejotāja Olga Pētersone stāsta, ka viņas uzdevums bija ne tikai atdzejot, bet dot cilvēkiem iespēju sajust laika garu. Iespēja prezentēt grāmatu Krievijā Pētersoni gandarī.
"Dzīvoju Latvijā, draudzējos ar draugiem Krievijā. Mūsu laikā ir īpaši svarīgi celt tiltus. Ja es varu palīdzēt šo tiltu būvēšanā, jūtos laimīga. Lai cilvēki saprastu viens otru. Tas ir mans uzdevums," saka Pētersone.
Turpretim Aspazijas mājas vadītāja Ārija Vanaga uzsvēra Aspazijas nozīmību: "Viņi saprot, ka ne tikai Rainis ir lielākais Latvijas dzejnieks, bet ka ir arī Aspazija. Tā ir parādu atdošana, mums ir daudz jāstrādā. Krievijā tas ir svarīgi, jo Aspazijai pašai bija tuva krievu literatūra, Puškins, Ļermontovs, viņa to visu ļoti labi zināja un iepazīstināja Latvijas cilvēkus ar to, un mēs tagad parādam viņu te."
Aspazijas mājas vadītāja Vanaga grāmatas prezentāciju Maskavā redz kā daļu no lielā darba. Aspazija bija tā, kura iepazīstināja Latvijas cilvēkus ar pasaules literatūru. Un tagad pasauli iepazīstina ar Latviju.
