«Aspazijai 150». Eva Ikstena-Strapcāne iemīlējusi neatzīto dzejnieku - circenīti

Tuvojoties latviešu dzejnieces Aspazijas 150. jubilejai, ko atzīmēsim 16.martā, Latvijas Radio rubrikā tiek aicināti dažādu profesiju un paaudžu ļaudis stāstīt par savām attiecībām ar Aspazijas daiļradi un dalīties arī kādā sev tuvā Aspazijas darbā. Kultūras žurnālistei Evai Ikstenai-Strapcānei Aspazija saistās ar bērnību un arī viņas gaitām mūzikas skolā.

„Mans vārds ir Eva Ikstena-Strapcāne, strādāju Latvijas Televīzijas Kultūras redakcijā un ik darbdienas vakaru vēstu skatītājiem par jaunāko Latvijas un pasaules kultūrā. Aspazija man asociējas ar bērnību, jo kopā ar mammu, kad gājām gulēt, dziedājām Aspazijas „Circenīša Ziemassvētkus”. Un, tā kā kopš četru gadu vecuma gāju mūzikas skolā un spēlēju vijoli, tad skolā, lasot Aspazijas dzeju, pamanīju, ka tur ir vijolnieks. Un tas kļuva par manu mīļāko Aspazijas dzejoli:

Neatzīts dzejnieks

Kas mēnesgaismā istabā gauž,
Tik žēlas skaņas dvēseli glauž
Ar sudrabstīgotu vijoli
Pa aizkrāsni -

Neviens nav viņu atzinis,
Ikviens to projām raidījis.
   Kur vien tas mitis,
   Vēl katrs sitis.

Viņš slepus aizkrāsnē ielīdis,
Ne saules, ne gaismas redzējis.
Tup, salstošās kājiņas ievilcis
   Zem brūnā kažociņa.

Bet sidrabskaņas tā dzīvību pauž,
Tās trīs, un viļņo, un glauž un auž.
   Kas bijis - dzejnieks
   Neatzīts,
   Circenīts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti