“Tiek savienoti spēki, dūša, vingrums, rosība, tautu vidū liesmu burtiem rakstīs vārdu Latvija!” šīs rindas jaunā dzejniece Elza Rozenberga Latvijai bija veltījusi 22 gadu vecumā, 1888. gadā, kad neatkarīgas Latvijas valsts dibināšanas ideja vien virmoja gaisā.
Izstādē caur stāstiem un atmiņām izcelta Aspazijas neparastā personība. 19. gadsimta sākumā, pošoties uz karnevālu, jaunā sieviete pati izveidoja tērpu ar Baumaņu Kārļa Latvijas himnas vārdiem. Bet par lugas “Sidraba šķidrauts” feministiskajām idejām Aspazija saņēma balvu no dāmu komitejas – sudraba lauru vainagu un zīda lentu.
“1936. gadā, Aspazijai dzīvojot šajā namā, viņa tiek uzaicināta piedalīties tādā starptautiskā enciklopēdijā, kurā tiek nominētas pasaulē slavenākās sievietes no ļoti daudzām valstīm, un starp tām ir arī Aspazija,” stāsta Aspazijas mājas vadītāja Ārija Vanaga. “Aspazija savā mūžā piedzīvoja ļoti daudz notikumu, un viens no tiem bija arī 1905. gada revolūcija. Un viņa no tā tik ļoti iespaidojās, ka uzrakstīja smagu miniatūru, eseju “Dievzemīte”.”
Esejas skarbos vārdus par mātes ziedošanos nemiera pilnajos gados asins sarkanā zīdā izšuvusi māksliniece Izolde Cēsiniece. Bet tēlnieces Olgas Šilovas iecere izveidot dzejnieces pieminekli vēl tikai gaida savu īstenošanos. Aspazijas bronzas statuju iecerēts uzstādīt Jūrmalā, Aspazijas ielas sākumā.
